Valsts Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes par laikapstākļiem tuvākajās dienās, rāda, ka trešdien, 7. jūlijā gaisa temperatūra Pierīgā zīmīgos 30 grādus pēc Celsija skalas nesasniegs, lai gan vakarpusē tā vietām sasniegs 28 grādus. Savukārt pamatīga tveice gaidāma ceturtdien, 8. jūlijā, ne tikai Pierīgā, bet arī citviet Latvijā. Lai gan šī diena iesāksies salīdzinoši apmākusies, ar vidējo gaisa temperatūru 22 grādi pēc Celsija skalas, taču pamazām tā pakāpsies, sasniedzot 30 grādus. Meteorologu prognozes liecina, ka jau pulksten deviņos no rīta pie debesīm spoži spīdēs saule un Rīgā, kā arī novados ap to, gaiss jau būs iesilis ap 23 grādiem pēc Celsija skalas. Pulksten 15 sinoptiķi prognozē, ka suta būs pamatīga. Rīgā un teritorijās ap to gaisa temperatūra pieturēsies ap 30 grādiem, taču, piemēram, Dobelē un Saldū termometra stabiņš varētu pakāpties līdz par 34 grādiem pēc Celsija skalas.
Savukārt pēdējā šīs nedēļas darba diena sāksies un beigsies ar lietu un krietni vēsāku laiku, jo 9. augustā Pierīgā temperatūra būs tikai ap 25 grādiem, taču jārēķinās ar bagātīgu nokrišņu devu.
Tā kā liela daļa šo laiku izmantos, lai gūtu vēl pēdējo iedegumu, mediķi aicina sauļoties un peldētie gribētājus būt piesardzīgiem. Mediķi atgādina, ka visbiežāk cilvēki cieš no karsta laika radītās ietekmes tad, ja organisms nespēj atdzist un kompensēt karstuma radīto ietekmi. Apstākļos, kad karstums pārsniedz 25–30 grādus pēc Celsija, mediķi aicina iedzīvotājus ievērot piesardzības pasākumus, lai izvairītos no karstuma dūriena un karstuma radītā nespēka.
Īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem – viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Vecākiem jāraugās, lai bērns regulāri padzertos. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bērnus vienus pašus mašīnā. Tāpat jāuzmana, lai bērns nepārkarstu guļot. Atcerieties, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par "siltumnīcu" un bērns pārkarsis var iet bojā. Bērns var pārkarst arī, guļot smacīgās un karstās iekštelpās.
Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tostarp sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savus pastāvīgos lietojamos medikamentus. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties, tiem jānodrošina telpu pietiekama vēdināšana un atdzesēšana.
Tāpat iedzīvotāji aicināti atturēties no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē dienas karstākajā laikā, piemēram, darba uz lauka vai aktīvas sportošanas. Jāņem vērā, ka arī nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās var radīt nopietnu risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.