Neatliekamās palīdzības reģionālo slimnīcu vadītāju vidū sašutumu izraisījis fakts, ka no piešķirtajiem miljoniem "reģionu slimnīcām atvēlētas tikai kapeikas". Vidēji reģionu slimnīcām līdz gada beigām piešķirts papildu finansējums trīs līdz 24 pacientu ārstēšanai stacionārā. Rīgas rajona slimnīcas galvenais ārsts Valdis Siļķe apstiprina, ka reģionālajām slimnīcām tiek nodoti vairāk pacientu, nekā pēc plāna apmaksā valsts.
V. Siļķe skaidro, ka valsts apmaksātie pakalpojumi šobrīd visās slimnīcās tiek sniegti ar zaudējumiem. "Tā ir milzīga problēma. Šobrīd netiek kompensēts ne pievienotās vērtības nodokļa pielikums, kas visām medicīnas precēm, ieskaitot medikamentus, kāpis no 10 uz 21 %. Tas pats attiecas uz elektrības un apkures cenu palielinājumu. Nekas no tā netiek kompensēts, līdz ar to visas slimnīcas, kas strādā ar valsts pasūtījumiem, pakalpojumus veic zem pašizmaksas. Tieši tāpēc daudzām slimnīcām izveidojas parādu nastas." Daļēji ar to saskaras arī Siguldas slimnīca, jo, piemēram, dzemdību palīdzība notiek valsts pasūtījumu ietvaros.
V. Siļķe skaidro, ka par dzemdībām valsts maksā apmēram 200 latu. "Blakus, pāri robežai Valgā, valsts par dzemdībām maksā 510 latu. Lai gan tiek izmantoti tie paši materiāli, tie paši medikamenti. Latvieši dažkārt izvēlas braukt un saņemt pakalpojumu Igaunijā, jo tur viss tiek nodrošināts. Piemēram, koferītis ar visu nepieciešamo zīdaiņa apkopšanai pirmajās dienās. Pašiem nav jāņem līdzi itin nekas – viss ir slimnīcā uz vietas. Ja mums iedotu kaut vai 300 vai 350 latus, mēs arī varētu tāpat darīt," teic mediķis.
Viņš norāda, ka pagaidām Latvijā cilvēkiem jāpērk klāt daudzi citi maksas pakalpojumi. Tas pats attiecas uz operācijām un ārstēšanos aprūpes slimnīcā, kur valsts par vienu pacienta gultas vietu dienā maksā Ls 10,75. Kopā ar pacientu iemaksu iznāk Ls 15,75. "Salīdzinājumā ar viesnīcu, kur iedod tikai brokastis, šeit pacients ārstējas, trīs reizes dienā ēd un viņam tiek nodrošināta medicīniskā uzraudzība. Tik lētu viesnīcu jūs diez vai varēsiet kaut kur atrast. Siguldā tādas noteikti nav. Mēs varam tikai iedomāties, kā slimnīca strādātu, ja tā nepiesaistītu papildu līdzekļus, īstenojot medicīnas tūrismu un maksas pakalpojumus. Par laimi, cilvēki pērk šos maksas pakalpojumus, un mēs varam nopelnīt, lai slimnīca vispār varētu eksistēt. Šobrīd sanāk, ka mēs dotējam valsts pakalpojumu, par kuru netiek pienācīgi samaksāts," skaidro ārsts.