Allažos un Morē daktere savu ārsta praksi atvērusi pirms gada – 2012. gada maijā. Aizvien viņas svarīgākais instruments ir saruna ar pacientu, taču stiprākais atbalsts – ārsta palīgs.
1. Ķirurgam – skalpelis, zobārstam – urbis, kas ir ģimenes ārsta svarīgākais instruments?
– Pacienta aptauja, izdarot no tās secinājumus, tālāk jau tā būs asinsspiediena mērīšana, problemātisko vietu apskate.
2. Vai Allažos un Morē cilvēkiem rocība atļauj regulāri apmeklēt ģimenes ārstu?
– Allažos ir ieviesta sistēma, ka trūcīgajiem pacientiem nav jāmaksā par vizīti, tāpēc ģimenes ārsts ir pieejams katram. Ja cilvēks pats nevar atbraukt, apkalpojam mājās. Taču līdz šim visi, kas ir vēlējušies, pie manis ir nokļuvuši. Protams, ir īpašs kontingents, piemēram, alkoholiķi, kam nerūp sava veselība un pie ārsta viņi nav bijuši gadiem. Taču piespiedu kārtā mums neviens nav jāmeklē.
3. Kā jūsu darba ikdiena atšķiras no pilsētas ārstu darba?
– Dažkārt pie pacientiem ir nokļūt sarežģītāk, nekā tas būtu pilsētā. Tad izmantojam savu transportu. Ziemās, kad ir dziļš sniegs, nereti mašīna ir jāatstāj uz ceļa un kāds gabaliņš jāpabrien pa kupenu, bet cilvēki parasti ir pretimnākoši un izrok taciņu. Ir jārēķinās, ka te nav pilsēta.
4. Ziemā ļoti izplatīta ir saaukstēšanās. Kādas ir biežākās pacientu sūdzības vasarā?
– Šeit laukos tā ir mugurkaula pārslodze, kas rodas pēc dārza darbiem vai smagumu celšanas. Daudzreiz cilvēki nevar ņemt ilgstošu darba nespējas lapu, tāpēc ārstējas ar pretiekaisuma un pretsāpju zālēm. Nozīmētos medikamentus pacienti lieto kārtīgi. Ar zāļu tējām vairāk ārstējas pilsētnieki.
5. Vai pacienti jums zvana arī vēlu vakaros un brīvdienās?
– Protams. Pārsvarā gan darba dienās, taču, ja kādam bijusi vajadzība izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, sazināmies arī brīvdienās. Nedēļas nogalēs dodos uz sociālās aprūpes centru Stīveros, kur pacientiem nereti medicīniskā palīdzība vajadzīga arī brīvdienās. Ģimenes ārsta darba laiks ir gandrīz 24 stundas.
6. Vai jūsu praksē bijis gadījums, ka dodaties uz mājām pie pacienta, kas ilgstoši nav bijis uz veselības pārbaudi, bet palīdzību sniegt jau ir par vēlu?
– Allažos šādas pieredzes man nav, bet reiz bija gadījums, kad vēl strādāju Babītes novadā. Sociālais dienests bija apsekojis kādu cilvēku. Kad turp ieradāmies kopā ar sociālo darbinieku, bija jau par vēlu. Gadījumi, kad cilvēkam ilgstoši nav darba un iztikas līdzekļu, biežāk ir attālākos lauku nostūros.
7. Saeima pieņēmusi lēmumu aizliegt smēķēšanu bērnu klātbūtnē. Ko jūs mainītu likumdošanā, lai veicinātu sabiedrības veselības uzlabošanu?
– Gribētu ieviest sportiskās aktivitātes un rehabilitologa pakalpojumus darbavietās, īpaši tajās, kur cilvēkiem ir sēdošs darbs. Tieši mazkustīga dzīvesveida dēļ rodas aptaukošanās, vielmaiņas problēmas, līdz ar to arī mugurkaula kaites. Tas varētu būt 40 minūšu pārtraukums ar dažādām aktivitātēm.
8. "Tev jau rokraksts kā ārstam." Kāpēc ārstiem ir tik "steidzīgs" rokraksts?
– Jā, tā ir. Viss nav datorizēts, tāpēc mums ļoti daudz informācijas ir jāpieraksta ar roku. Ja uz pieņemšanu atnāk 20 un vairāk cilvēku, ir jāpagūst ar katru izrunāties, apskatīties, izrakstīt receptes. Ja kartītēs nesarakstīsi uzreiz, krāsies kaudze un tās būs jādara pēc darba. Protams, ir ārsti, kam uz pieņemšanu atnāk pieci cilvēki. Tādos gadījumos ir laiks rakstīt lēnām un glīti.
9. Vai atbalstāt "veselības nodokļa" ieviešanu Latvijā?
– Ja runā par pilsētniekiem, tad jā, bet šajā reģionā tas nebūtu labākais risinājums. Šeit ir liels bezdarbs, ir daudz trūcīgu cilvēku un daudzbērnu ģimeņu. Pirms ieviest veselības nodokli, būtu jāuzlabo daudzi citi faktori: jāstrādā ar māmiņām, kopā ar sociālo darbinieku un psihologiem jāstrādā ar bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm.
10. Kādā profesijā sevi iedomājaties, ja nebūtu ārste?
– Ārsta profesiju izvēlējos jau mazotnē. Jau bērnībā ārstēju dzīvniekus. Manam vectēvam Lejasciemā bija sava veterinārārsta prakse. Nespēju iedomāties sevi citā vietā. Bērnībā vēl spēlēju vijoli un klavieres.
Iepriekš:
Daktere: Zobus tīriet kaut ar ogli, bet tīriet
Pret sauli – ar prātu un alveju