Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ziņās lasām un redzam dažādus partiju un to slēpto un atklāto atbalstītāju pūliņus locīt vēlētāju prātu sev tīkamā virzienā. Arī man kā kristietim un pilsonim vēlēšanas liek pieņemt vairākus lēmumus.

Tālākajās rindkopās velti meklēt pamudinājumu izvēlēties vienu vai otru politisko spēku vai partiju. Šo pārdomu nolūks nav aģitēt par kādu no tiem, bet gan padalīties ar pārdomām par izvēli, kas man rodas vēlēšanu sakarā.

Pirmais pieņemamais lēmums ir jautājums par piedalītšanos. Tā kā te ir tikai divas ļoti vienkāršas un praktiski īstenojamas atbildes, pieņemt lēmumu nevarētu būt pārlieku grūti.

Jēzus Mateja evaņģēlijā runā par kalpošanu Dievam un cēzaram (22:21). Manuprāt, tas ir pamudinājums piedalīties, ja vien nav nepārvarami ierobežojumi. Kad vien varu, es piedalos. Mani mudina apziņa, ka Trīsvienīgais Dievs ir visa Radītājs un Uzturētājs. Līdz ar to, piedaloties vēlēšanās, es līdzdalos Dieva dotas valdības (sal., Rom 13:1 – 7) pilnvarošanā un Dieva pasaules kārtības uzturēšanā. Piedaloties es neloloju veltas cerības. Es zinu, ka pat vislabākie ievēlamie kandidāti var kļūdīties, jo, lai arī laicīgā valdība pieder pie Dieva labās kārtības, arī tā ir grēka caurausta, tāpēc – kļūdaina.

Diemžēl lielākā daļa no ievēlētajiem ļaudīm kļūdīsies kādā vairāk vai mazākā nozīmīgā lietā. Ar ļaunu nolūku vai bez tā, tas paliek viņu, tiesību sargājošo iestāžu un Dieva ziņā. Šīs kļūdas arī nevēlos pārlieku nosodīt, jo katrā situācijā kārdinājumu apjoms atšķiras. Es apzinos, ka ievēlētajiem tautas pārstāvjiem kārdinājumu slogs ir lielāks, it īpaši, ja tie nav kristīgi cilvēki. Tāpēc, pieņemot apzinātu lēmumu piedalīties, es rūpējos par savu Dieva dotās atbildības sfēru un paļaujos, ka ievēlētie tautas pārstāvji uzņemsies savu atbildību.

Ja esmu izlēmis piedalīties, tad nonāku pie otras, daudz grūtākas izvēles. Par ko vēlēt Latvijas daudzpartiju sistēmā? Man kā kristietim gribētos, lai ievēlētie tautas pārstāvji būtu kristīgai ticībai atbalstoši, vismaz ne pretnieciski. Pie tā nāk klāt arī vēlme, lai viņi rūpētos par viņiem uzticētos valsts vai pašvaldību lietu labu kārtošanu (pieļauju, ka šajā kritērijā esmu pavisam tuvu arī ikvienam nekristīgam vēlētājam).

Cik ļoti varu vadīties pēc partijas kristīgā principa? Latvija jau ir piedzīvojusi vairāk nekā divdesmit parlamentārās demokrātijas gadus. Šajos gados ir bijušas gaužām maz atklāti pretkristīgas partijas, kuras būtu viegli izslēgt no kristieša izvēles. Lielākoties partijas kristīgajai ticībai ir bijušas neitrālas. Tās nav klaji uzstājušās pret kristietību, bet arī to aktīvi atbalstīt nav vēlējušās. Nedaudzās aktīvās kristīgo vērtību partijas nav varējušas piesaistīt pārlieku lielu atbalstītāju skaitu. Pieļauju, ka kristīgais princips praktiskai izvēlei ir krietni izplūdis.

Atliek otrs kritērijs - deputātu spēja labi un lietderīgi strādāt sabiedrības labā. Šķiet, tā ir visstrīdīgākā lieta, tāpēc nāksies to atstāt katra vēlētāja paša ziņā. Praktiski ļoti laba lieta ir iespēja atbalstīt sev tīkamo un noraidīt netīkamo kandidātu vēlēšanu zīmēs. Tiktāl, šķiet, mūsu valsts un pašvaldību vēlēšanās ir pietiekoši liela izvēles variācijas iespēja.

Kad tas ir izlemts un balsošana izdarīta, man kā kristietim atliek paļauties uz Dievu, ka ievēlētie cilvēki godprātīgi kalpos savam vēlētājam. Tomēr tas nenozīmē, ka mani pienākumi pret viņiem ir izbeigušies ar vēlētāja zīmes iemešanu vēlēšanu urnā. Kristieša atbildībā atrodas lūgšanas par ievēlētajiem, arī tiem, kurus neesmu vēlējis es pats. Lūgšana ir varenākais līdzeklis katra kristīga vēlētāja rīcībā. Manuprāt, pie kristīgās atbildības pieder arī paļāvība, ka, lai arī kāda ir valdība, Dievs var izdarīt caur mani kaut ko labu. Un Dievs arvien sasniedz labu mērķi, par spīti nepildītiem vēlēšanu solījumiem, neizdarībām un citām ar cilvēka grēku saistītām lietām.

Šķiet, esmu atkal atgriezies pie Jēzus vārdiem par cēzaru un Dievu, jo esmu centies dot cēzaram, ko kā kristietis varu dot. Atliek pieņemt no Dieva un ievēlētajiem cilvēkiem to, ko viņi varēs un gribēs dot.