– Kā jūs vērtējat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieceri samazināt pašvaldību skaitu no pašreizējām 119 līdz 30 un republikas nozīmes pilsētas apvienot ar apkārtējiem novadiem? Ko no tā iegūtu vai zaudētu Mārupes novads?
– Patlaban pašvaldību darbā notiek paaudžu maiņa, ar to arī, manuprāt, izskaidrojama daļa rosināto radikālo reformu. Katra jauna paaudze vēlas ieviest kaut ko jaunu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs ir jauns cilvēks, ienācis politikā no uzņēmēju vides, tāpēc viņš savu nozari cenšas pārvaldīt pa jaunam un ar uzņēmējdarbībai raksturīgām metodēm. Ja VARAM ir vēlme veikt radikālas pašvaldību darba reformas, tad vispirms vajadzētu veikt aprēķinus, kādu ekonomisko efektu tās dos. Mums bija 26 rajoni, kurus 2009. gadā likvidēja, tagad vēlas veidot kaut ko līdzīgu.
Līdzšinējās reformas, manuprāt, pašvaldībām kopumā labumu nav devušas. Ne jau reformas dos kādas izmaiņas, bet gan valdības vēlme ekonomiski attīstīt pašvaldības. Šie ilgtermiņa plāni ir definēti Nacionālajā attīstības plānā (NAP) 2014.–2020. gadam, kurā Mārupe un citas Pierīgas pašvaldības faktiski ir atstātas "aiz borta". Mārupei tuvākais attīstības centrs NAP ir paredzēts Rīgā, Jūrmalā vai Siguldā. Līdz ar to saskaņā ar NAP Mārupei uz Eiropas Savienības struktūrfondu naudu nav ko cerēt. Mēs neredzam arī valdības atbalstu un naudas piešķiršanu Mārupes attīstībai. Tas ir ļoti skumji.
Tieši Pierīgā pašvaldības attīstās ļoti spēcīgi, jo iedzīvotāju migrāciju nevar mākslīgi apturēt vai mākslīgi veicināt. Cilvēki vēlas dzīvot tur, kur ir sakārtoti sociāli ekonomiskie apstākļi, Mārupē tāda vide ir. Ja uz dzīvi Mārupē pārceļas aizvien lielāks skaits iedzīvotāju, tas nozīmē, ka viņi grib dzīvot sakārtotā vidē šodien, nevis kaut kad nākotnē. Jaunā paaudze nevēlas gaidīt savu dzīves apstākļu uzlabošanos pēc 5–10 gadiem.
– Kas veido Mārupes novadu? Vai tas ir Rīgas privātmāju guļamrajons?
– Vēsturiski Mārupe veidojusies mežiem un purviem bagātā Rīgas pilsētas tuvumā esošajā lauku teritorijā. Pašlaik Mārupe ir izaugusi par vienu no lielākajiem Pierīgas novadiem, kas tiek ierindots arī starp turīgākajiem. Mārupes pievilcību kā vietai, kur dzīvot vai nodarboties ar uzņēmējdarbību, rada tās ģeogrāfiski izdevīgais stāvoklis. Taču neizbēgami svarīgs nosacījums ir bijis pašvaldības darbs pie tā, lai radītu pēc iespējas kvalitatīvāku dzīves telpu un sakoptu un radošu dzīves vidi. Tur arī slēpjas Mārupes novada kā veiksmīga stāsta turpinājums.
Mārupē vēl ir daudz vietu jaunām, enerģiskām ģimenēm, kas vēlas dzīvot skaistā, sakoptā Pierīgas novadā. Tāpēc galvenā Mārupes novada attīstības prioritāte ilgtermiņā ir kvalitatīvi, saskaņoti attīstīta un energoefektīva vide, kas nodrošina augstu dzīves kvalitāti, mobilitāti, biznesa un atpūtas iespējas, vienlaicīgi līdzsvarojot iedzīvotāju skaita pieaugumu ar mūsdienīgas infrastruktūras nodrošinājumu.
Mārupes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.–2026. gadam paredz, ka Mārupes novads specializējas loģistikas un industriālo teritoriju attīstībā, specializētā un netradicionālā lauksaimniecībā, ņemot vērā teritorijas novietojumu, Rīgu kā noieta tirgu un intensīvu lauksaimniecības zemju izmantošanu, un specializētā tūrisma attīstībā, attīstot, piemēram, golfa laukumus, aktīvās atpūtas piedāvājumu, viesnīcas, veloceliņus, zirgu izjādes, peldvietas.
Latvijas mērogā Mārupes novada ekonomiskā specializācija saistīta ar lidostas "Rīga" darbību un turpmāko attīstību un biznesa parka izveidi. Eiropas un pasaules līmenī Mārupes novads specializējas kā Baltijas un Eiropas biznesa darījumu vieta ar attīstītiem biznesa infrastruktūras pakalpojumiem, ietverot konferenču, sanāksmju organizēšanas iespējas, biroju telpas un loģistikas pakalpojumus.
Mārupē ir saglabāta vēsturiski izveidojusies vide. Novadā ietilpst Mārupes ciems, Jaunmārupes ciems, Skultes ciems un Tīraines ciems. Denacionalizācijā zeme šajos ciemos tika atgriezta agrākajiem īpašniekiem. Laikā, kad strauji palielinājās zemes cena, Mārupes novadā vairāki gruntsgabali tika pārdoti un sākās aktīva privātmāju un daudzdzīvokļu māju celtniecība. Mārupes iedzīvotāju skaits praktiski ir dubultojies no 9000 līdz 16 000. Pašlaik diezgan daudz mārupiešu brauc strādāt uz Rīgu. Mārupē ir 16 000 iedzīvotāju un arī 16 000 darbavietu. Tātad, ja ir vēlēšanās, iedzīvotāji darbu var atrast uz vietas Mārupē. Kā īpašā Mārupes iezīme ir saglabājama lauksaimnieciskā ražošana. Prioritārais lauksaimniecības virziens ir intensīva zemes izmantošana, attīstot tādas nozares kā lopkopība, dārzeņkopība un augkopība, kas pamatotas uz modernu tehnoloģiju pielietošanu. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumi ir veidojami videi un ainavai nekaitīgi.
Mārupē ir diezgan daudz teritoriju, kuras varam piedāvāt biroja ēku un dažādu ražotņu celtniecībai. Pagaidām lielākā problēma ir elektrības līniju jaudas palielināšana. Pagaidām "Latvenergo" Mārupē nevar nodrošināt ar nepieciešamajām jaudām jaunas energoietilpīgas ražotnes. Domāju, ka sadarbībā ar lidostu "Rīga" tiks atrisināts jautājums par jaunas elektrības apakšstacijas celtniecību. Līdz ar to elektrības jaudas Mārupē nākotnē ir plānots palielināt, līdz ar to te varēs veidoties arī uzņēmējdarbības vide un jaunas darbavietas.
– Kāds Mārupes novadam finansiāli būs 2013.gads?
– Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumu prognoze 2013. gadam ir 11 902 747 lati, bet kopējie izdevumi, ņemot vērā 2 166 663 latu uzkrājumu no 2012. gada, paredzēti 14 069 410 latu apmērā. Lielākie izdevumi 5 475 890 latu apmērā jeb 39 % no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem paredzēti izglītības nozarei, savukārt 4 088 611 lati jeb 29 % novada attīstībai. Speciālā budžeta ieņēmumos plānoti 92 037 lati, savukārt izdevumos, līdz ar 8 898 latu atlikumu no 2012.gada, 100 935 lati.
Pamatbudžeta ieņēmumos, kas ir Mārupes novada pašvaldības budžeta galvenā sastāvdaļa, lielāko īpatsvaru veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Mārupes pamatbudžeta 2013. gadā ieņēmumi no IIN plānoti 8 904 929 latu apmērā, kas ir par 3 % vairāk nekā 2012. gadā, un veido 75 % no kopējiem ieņēmumiem. Plānotais palielinājums, neraugoties uz IIN samazināšanu no 25 % uz 24 %, balstīts uz iedzīvotāju skaita palielinājumu un zemo bezdarba līmeni Mārupē.
Otru ievērojamāko ieņēmumu daļu veido nekustamā īpašuma nodoklis, kas 2013. gadā plānots 1 588 925 latu apmērā jeb 13 % pret kopējiem ieņēmumiem. Nozīmīgu ieņēmumu apjomu veido arī valsts budžeta transferti 1 048 894 latu apmērā jeb 9 % no pamatbudžeta ieņēmumiem, kuri galvenokārt ietver atlīdzību izglītības iestāžu pedagogiem.
Izglītībai ieplānotais finansējuma izlietojums paredz to, ka 2013. gadā visās izglītības iestādēs būtiski palielināsies mācību līdzekļu nodrošinājums. Iecerēts veikt divus apjomīgus projektēšanas darbus izglītības iestāžu pilnveidošanai – Mārupes pamatskolas renovēšanai un paplašināšanai un Jaunmārupes sākumskolas izveidei par pamatskolu.
– Budžeta atšifrējums rāda, ka Mārupes pašvaldībai daudz naudas nākas tērēt par bērnu ievietošanu privātajos bērnudārzos.
– Mūsu lepnums ir mūsu iedzīvotāji – jaunās ģimenes ar vairākiem bērniem. Viņi ir paņēmuši bankā hipotekāro kredītu, uzcēluši vai nopirkuši māju, tātad ir gatavi palikt Mārupes novadā uz ilgu laiku. Novadā ir aptuveni 400 ģimeņu, kurās ir trīs un vairāk bērnu. Jā, tik straujam bērnu skaita pieaugumam Mārupes pašvaldība nebija gatava. Pašvaldība veica iepirkumu privātajās izglītības iestādēs gan Mārupē, gan Rīgā. Mēs braucām, skatījāmies, izvēlējāmies tos piedāvājumus, kur ir labāka kvalitāte. Ap 380 mazo mārupiešu ar pašvaldības līdzfinansējumu patlaban apmeklē privātos bērnudārzus.
Valdība ir noteikusi, ka jau šogad pašvaldībām jānodrošina bērnam vieta pirmsskolas audzināšanas iestādē jau no 1,5 gadu vecuma. Risinot jautājumu par bērnu izglītības pieejamību bērniem no 1,5 gadiem, būtiska finansējuma daļa 1 548 638 latu jeb 38 % no kopējiem attīstībai plānotajiem izdevumiem tiks novirzīta privātajām izglītības iestādēm. Mēs maksājam par katra bērna pieskatīšanu, kas ir sasniedzis pusotra gada vecumu, pašvaldības līdzfinansējumu 100 latu apmērā, jo tādas izmaksas ir Mārupes bērnudārzos. Bērniem, kas sasnieguši triju gadu vecumu, pašvaldības līdzfinansējums ir 130 latu. Šādi, iesaistot privāto partneri, mēs cenšamies nodrošināt vecākiem iespēju izvēlēties bērnu apmācības veidu. Mēs neuzspiežam konkrētu bērnudārzu, bet piedāvājam izvēles iespēju, un tas Mārupes iedzīvotājus apmierina.
Lielāks pašvaldības līdzfinansējums, kas ir 50 lati līdzšinējo 41 vietā, paredzēts Mārupes novadā deklarētajiem bērniem, kuri skolojas privātajās vispārējās vidējās izglītības iestādēs. Ar šādu lēmumu panākta maksājuma pielīdzināšana tām vidējām izmaksām, kādas pašvaldībai ir par vienu audzēkni Mārupes novada vispārējās izglītības iestādēs.
– Vai ir sevi attaisnojusi Pašvaldības policijas izveidošana Mārupes novadā?
– Veidot pašvaldības policiju piespiež dzīve. Pie lielākas iedzīvotāju koncentrācijas daudz aktuālāki kļūst drošības jautājumi. Pašvaldības policiju mēs veidojām, pirmkārt, lai veiktu preventīvos pasākumus, lai iedzīvotāji arī prombūtnes laikā varētu būt droši par savu īpašumu. Vēlamies arī radīt drošu vidi bērniem skolās un bērnudārzos. Negribam, lai mūsu skolās parādītos narkotikas, vardarbība un citas negācijas.
Pašvaldības policisti gan dežūrē pie izglītības iestādēm, gan lasa skolēniem lekcijas par drošības jautājumiem un vada praktiskas nodarbības. Īpašos gadījumos, kad neapzinīgi iedzīvotāji novieto savas mašīnas zaļajā zonā, tiek noformēti administratīvo pārkāpumu protokoli. Esam nodrošinājuši iedzīvotājiem vietu, kur viņi augu diennakti var vērsties, ja ir kļuvuši par kāda nozieguma vai skandāla aculiecinieku. Un ļoti īsā laikā – 5–15 minūtēs – iedzīvotāji saņems praktisku palīdzību vai padomu, ko darīt tālāk, pie kā vērsties.
Pašvaldības policijas izveidošana izmaksāja 280 000 latu. Par šo naudas summu tika iegādāts policijas ekipējums un transports. Šogad pašvaldības policijas uzturēšanai tiek atvēlēti apmēram 200 000 latu – policistu algām un citiem izdevumiem.
– Kā jūs vērtējat VARAM vēlmi noteikt arī pašvaldības deputātiem amatu savienošanas ierobežojumus un padarīt viņus par "pilna laika deputātiem", kuri pastāvīgi strādā domē?
– Es piekrītu, ka arī pašvaldībās lēmējvara ir jānodala no izpildvaras. Bet pašvaldībai ir vieglāk lemt, piemēram, par izglītības vai kultūras jautājumiem, ja kāds deputāts nāk no šīs vides. Un vēl es uzskatu, ka jaunievēlētie deputāti ir jāapmāca pašvaldības darbības jautājumos, jāiepazīstina ar pašvaldību darbu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Attiecībā "pilna laika deputātiem" – manuprāt, šī ideja ir galīgi garām. Katram Mārupes novada domes deputātam būtu jānodrošina kabinets un datorizēta darbavieta. Tā būtu milzīga līdzekļu šķērdēšana. Bet kādu labumu tas dotu? Manuprāt, nekādu. Pašvaldības deputāts, kas centīgi apmeklē komiteju, dažādu komisiju un darba grupu sēdes, kā arī piedalās domes sēdēs, par savu darbu saņem apmēram 340 latus mēnesī. Domāju, ka tas ir adekvāts atalgojums.
– Vai Mārupē jau ir jūtama priekšvēlēšanu gaisotne?
– Mārupes pašvaldībā deputātu politiskā darbība bija jūtama tikai uz vēlēšanām, ikdienā mums ir jārisina saimnieciski jautājumi. Esmu aicinājis visus ievēlētos deputātus strādāt, mums nekādas opozīcijas nebija, tikai pēdējā gada laikā sevi kā opozīciju deklarē abi no jau likvidētās partijas "Demokrāti.lv" ievēlētie deputāti. Visi lēmumi sēdēs tiek pieņemti balsojot, un neviens deputātiem ar īkšķi nerāda, kā viņiem jābalso.
Varu tikai novēlēt, lai mārupieši ievēl darbaspējīgus deputātus, lai nepakļaujas demagoģijai un bieži vien tukšajiem pirmsvēlēšanu solījumiem, lai kandidātus vērtē pēc darbiem. Pašreizējo Mārupes novada domes sastāvu veido pieci "Jaunā laika", četri Tautas partijas, viens LPP/LC, divi "Saskaņas centra", viens "Zaļo un zemnieku savienības" un divi partijas "Demokrāti.lv" deputāti. Lai arī daudzi pašvaldības deputāti palikuši bez savas partijas, nav jūtams, ka kādā partijā mūsu novadā būtu vērojams būtisks jaunu biedru pieplūdums. Iespējams, 16 000 mārupiešu ir par maz, lai tajā izvērstu aktīvu politisko darbību.
Es ceru, ka nākamajās vēlēšanās iedzīvotāji spēs ievēlēt kompetentu un strādāt gribošu domi, kura nedalīsies pozīcijā un opozīcijā, bet saskaņoti strādās, lai nodrošinātu Mārupes novada attīstību un tā iedzīvotāju labklājības pieaugumu.