Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pagaidām ministrijai nav viena viedokļa par to, kā reforma būtu jāīsteno Pierīgā. Izskanējuši divi attīstības varianti: vai nu veidot vienu – Rīgas aglomerācijas – pašvaldību, vai arī palikt pie mazākām administratīvi teritoriālām vienībām, kurās apvienojušies kaimiņnovadi.

Aptaujātie Pierīgas mēri, neatkarīgi no tā, vai galvaspilsētas "aglomerācijas pašvaldības" veidošanu uzskata par diskusijas vērtu, ir vienisprātis – vistuvākajā laikā šādas izmaiņas nebūtu saprātīgas.

"Piekrītu, ka mazāks pārvaldes aparāts lielākām teritorijām ietaupītu līdzekļus. Taču jāraugās, lai pārmaiņas, kas pašvaldībai ļautu latu ietaupīt, neliktu iedzīvotājam izdot latu vairāk. Lai situācija nebūtu līdzīga tai, kādu esmu novērojis, piemēram, mežu apsaimniekošanas sistēmā: viena virsmežniecība iekļauj gan Ainažus, gan Tukumu, un, lai apmeklētu centru Ogrē, vecāka gadagājuma cilvēkam no Ziemeļvidzemes, iespējams, jāceļo pat divas dienas," Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Ozoliņš ("Reģionu alianse") uz reformu raugās cerīgi, bet norāda – galvenais to nesasteigt.

Rīgas aglomerācijas pašvaldību apvienošanu viņš uzskata par apspriežamu, taču uzsver, ka līdz šim par to trūcis diskusiju. "[Reforma] jāveic piesardzīgi un pārdomāti. No tās atkarīgs iedzīvotāju lokālpatriotisms." Turpmākas teritoriālas izmaiņas M. Ozoliņš uzskata nevis par tuvāko pāris, bet aptuveni desmit gadu jautājumu – gan tāpēc, ka nepieciešams tās detalizētāk izvērtēt, gan arī tāpēc, ka, novada centram attālinoties, aizvien svarīgāki kļūtu e-pakalpojumi un pašlaik liela daļa sabiedrības tam nav gatava.

"Smagi jānopūšas, jo atkal jāskaidro, ko nozīmē vietējās pašvaldības jēdziens," kritiski par reformas iecerēm izsakās Mālpils pašvaldības vadītājs Aleksandrs Lielmežs (Vēlētāju apvienība "Vienoti Mālpilij"). Aprēķini, pie kuriem Mālpils mērs pašlaik strādā, liecinot, ka lielāka pašvaldība nenozīmē funkciju labāku, efektīvāku izpildi. Latvijā ir gan iedzīvotāju skaita ziņā lielas pašvaldības, kas saņem naudu no finanšu izlīdzināšanas fonda, gan nelieli novadi, kas līdzekļus tajā iemaksā.

"Ja runā par atgriešanos pie rajonu mēroga, jāatceras, ka rajoni nekad nav uzskatīti par vietējām pašvaldībām. Tie bijuši, pagasti, ciemu padomes," uzsver A. Lielmežs. No šā viedokļa, viņaprāt, darbotiesspējīgāks ir pašreizējais novadu modelis – katrā ziņā, runājot par Mālpili, ja salīdzina ar pašreizējā novada iekļaušanu lielākā administratīvi teritoriālā vienībā. "Ar skaitļiem var pierādīt, ko vien vēlas, taču kaut trīs pamatotus iemeslus, kāpēc Mālpils nevarētu pastāvēt kā vietējā pašvaldība, līdz šim neesmu dzirdējis. Jo tālāk no pašvaldības centra iedzīvotāji ir, jo mazāk viņi iesaistīti lēmumu pieņemšanā, jo mazāk efektīvi pašvaldība funkcionē un jo mazākā mērā ļaudis to uzskata par savu," ir pārliecināts Mālpils novada domes priekšsēdētājs.

Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers ("Zaļo un zemnieku savienība") atgādina, ka bijis līdzšinējās administratīvi teritoriālās reformas atbalstītājs, bet "Rīgas aglomerācijas variantu" viņš vērtē piesardzīgi, pašvaldību skaita samazināšanu līdz 30 sauc par absurdu un uzsver, ka, novadus apvienojot, jāņem vērā kopējas attīstības vīzijas: kādas tautsaimniecības nozares – piemēram, tūrisms vai rūpniecība – ir izaugsmes plānu pamatā.

"No šāda viedokļa, savulaik esam apsprieduši iespējas darboties kopā ar Krimuldu un Līgatni. Savukārt, piemēram, Inčukalna nākotne varētu būt vairāk balstīta rūpniecībā un ciešāk saistīta ar Rīgu. Viņiem, domājot par apvienošanos ar kaimiņiem, iespējams, būtu jāskatās Garkalnes virzienā. Bet kādas kopējas intereses ir Olainei, Salaspilij un Siguldai?" Iespēju veidot novadu bijušā Rīgas rajona robežās Siguldas vicemērs nevērtē kā tādu, kas būtu balstīta pašreizējo pašvaldību attīstības plānus vienojošos aspektos un stiprinātu iedzīvotāju saikni ar vietvaru.

Novadu reformas trešā gadadiena – kā izmainījusies Pierīga