Visi Igaunijas pilsoņi varēja iesniegt savus priekšlikumus izmaiņām likumā par partijām un vēlēšanu likumā minētajā interneta vietnē, kas izveidota pēc prezidenta iniciatīvas. Tur jebkuram bija iespēja iesniegt neierobežotu priekšlikumu skaitu piecās jomās. Tās ir vēlēšanu sistēma, partiju darbība un to finansēšana un naudas plūsmu ietekme uz politiku, atskaites un kontrole, pilsoņu iespējas ietekmēt politiku starp vēlēšanu periodā, kā arī partiju ietekme uz atklāta sektora darbiniekiem.
Priekšlikumi un komentāri tiek moderēti, un moderatoram ir tiesības bez paskaidrojuma dzēst visus priekšlikumus, kas satur rupjības, lamas, naidu, draudus un aicinājums graut Igaunijas valsti.
Pirms izteiktais priekšlikums kļūs par likumu, tam jāveic ekspertu analīzi, jāiziet sabiedriskā apspriede un kā oficiālam priekšlikumam jānonāk līdz parlamentam. Likumu virzītājs un pieņēmējs ir Riigikogu jeb Igaunijas parlaments, tāpēc jau no paša sākuma Tautas saeimas darbā tiek iesaistītas parlamenta partijas un veikta sadarbība ar Riigikogu konstitucionālo komisiju. Tautas saeimas rīkotāji un priekšlikumu iesniedzēji cer, ka Tautas saeimas apkopotos un iesniegtos priekšlikumus Riigikogu uztvers nopietni un atbildīgi.
Tautas saeima izveidota atbilstoši kopdarbības metodei jeb sistēmai, kuru pirms dažiem gadiem pielietoja Islandē, sagatavojot jauno pamatlikumu. Līdz ar to, ja parasti ideju un priekšlikumus par izmaiņām likumos iesniedz valdība un Riigikogu vai pamatlikuma gadījumā – prezidents, tad tauta izvēlās jomu un veidu, kādā likumi jāmaina.
Tautas saeima izveidota pēc prezidenta Toomasa Henrija Ilvesa priekšlikuma un par tās darbību atbildīga Igaunijas kopdarbības kopa (www.kogu.ee). Kopdarbības procesa aprakstu un interneta vietni sagatavoja darba grupa, kurā ietilpst ideju kopa "Praxis" (www.praxis.ee), brīvo biedrību apvienība "EMSL" (www.ngo.ee), e-Valsts Akadēmija (www.ega.ee/et), prezidenta ideju kalve, Tautību apaļais galds, Igaunijas kopdarbības kopa, "Hartas 12" autoru pārstāvji, Igaunijas diskusiju biedrība, "Domus Dorpatensis" (www.dorpatensis.ee) un parlamentā pārstāvētās partijas.
Tautas saeimas darbības principi
Katrs pilsonis interneta lapā var izteikt priekšlikumus par izmaiņām likumā par partijām un vēlēšanu likumā.
Februārī "Praxis" analītiķi sakārtos un sagrupēs priekšlikumus pēc tēmām un sagatavos starpziņojumu.
Partiju politikas un vēlēšanu eksperti papildinās katru tēmu atsevišķu ar komentāriem un izvērtēs iespējamās ietekmes.
Martā notiks tautas sanāksme, kurā tiks izvērtēti apkopotie priekšlikumi un to ietekme. Sanāksmes beigās tiks noformēti vislielāko atbalstu guvušie priekšlikumi.
Marta beigās prezidents Tautas saeimas darba rezultātu iesniegs Riigikogu ar priekšlikumu mainīt vēlēšanu likumu un likumu par partijām.
Igaunijas prezidenta Tomasa Henrija Ilvesa uzruna 7. janvārī, Tautas saeimas darbības pirmajā dienā
Nobriedušā demokrātiskā sabiedrībā lēmumi tiek pieņemti kopīgu diskusiju rezultātā. Nevienam, arī nevienai partijai vai biedrībai nav ekskluzīvas tiesības diktēt, kā Igaunijā būtu jādzīvo.
Jā, likumus Igaunijā pieņem Riigikogu. Tomēr priekšlikumu izteikšanas un izvērtēšanas tiesībām jābūt katram aktīvam pilsonim. Ticu, ka gudri un tālredzīgi politiķi šādas sadarbības rezultātā dzimušos priekšlikumos ieklausīsies un, jo tālāk, jo vairāk.
Šeit sapulcējušos cilvēku kopa – Tautas saeima – izveidojusies cilvēku tūkstošu domu un darba rezultātā. Tas liecina par to, ka mūs satrauc, kurp Igaunija virzās un kurp tā varētu virzīties. Tas liecina par to, ka Igaunijā joprojām ir pietiekama jaunrades iniciatīva un griba virzīt lietas tā, kā tas nekur citur vēl netiek darīts.
Būt pret kaut ko ir pavisam vienkārši, un mums uz to ir arī tiesības. Bet būt par kaut ko, panākt vienprātību un īstenot to arī dzīvē ir daudz sarežģītāk. Sāksim šo darbu visi kopā. Esam aktīvi, rūpīgi pārdomāsim savus priekšlikumus, taču neaprobežosimies tikai ar priekšlikumiem. Apspriedīsim tos kopā ar draugiem un domu biedriem. Ja vēlamies, lai Igaunijā attīstītos saprātīga demokrātija, tad mums jārāda priekšzīme.
Darām tā un līdz ar to piedosim demokrātijas izpratnei jaunu saturu. Esat sveicināti, Tautas saeima!
Iepriekš:
Igauņu inteliģences iniciatīva "Harta 12" – ko mēs no tās varam mācīties