Igaunijas demokrātija irst mūsu acu priekšā. Demokrātija zaudē leģitimāciju – ikdienas atgriezenisko saiti starp valsts varu un sabiedrību, kura atgādina varai, ka tā patiesi pārstāv tautu, bet sabiedrībai sniedz pārliecību, ka vara ir tautas pārstāvju rokās.
Vara Igaunijā nejūt nepieciešamību rēķināties ar sabiedrību. Valda uzskats, ka mērķis attaisno līdzekļus. Varas nesēji izsmej demokrātiskās spēles noteikumus. Vara ir pērkama. Varas vārdā tiek melots.
Varas attieksme pret sabiedrību ir kļuvusi par monologu: "Mums ir pilnvaras", "Mums nav alternatīvas". Tā nav demokrātijas valoda. Kad pilsonim ik pēc četriem gadiem notiekošās vēlēšanās ir vienīgais veids, kā viņš var ietekmēt valsts politiku, tad no demokrātijas palikusi tukša čaula.
Tā ir ne tikai partiju krīze. Partejiskums kļuvis par pretstatu sabiedrībai. Uzticību zaudējušās partijas apdraud visu Igaunijas sistēmu. Daudzas no atvērtās sabiedrības pamatiezīmēm, piemēram, paškritika, ieradums atskaitīties un atbildēt, mūsdienu Igaunijas politiskā kultūrā kļuvis par retumu.
Vara un atbildība iet roku rokā. Pie varas esošajiem jāatbild par savu rīcību. Sabiedrībai ir jāprasa no viņiem atbildība. Atbildību prasa demokrātiskas un tiesiskas valsts normas.
Arvien vairāk un vairāk Igaunijas cilvēki nespēj saredzēt varā nedz savas politiskās gribas, nedz ētikas nesējus. Mūsu politiskā kultūra ir pacietīga, un to ir viegli ļaunprātīgi izmantot. Šeit slēpjas dubults risks: tādējādi meli, krāpšana un izlikšanās var kļūt par normu ne tikai varas nesējiem, bet arī sabiedrībai. Nepareizi ne tikai normu sauktajām fantāzijām, bet arī valsts iestādēm. Šodienas varas, pārvaldības un politiskā kultūras krīzes var iesakņoties.
Ir nepieciešams jauns sociālais līgums. Nedz Valsts prezidents, nedz Parlaments vai valdība nav izrādījuši gatavību mainīt stāvokli. Ja sistēma nevar sevi reformēt, tad, pilsoniskai sabiedrībai savas gribas īstenošanai un izteikšanai jāsasauc kopā alternatīva institūcija, kurā dominētu pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.
Pamatā mēs gribam, lai Igaunijas politiskā sistēmā tiktu atbalstīti šādi principi, kuru galvenais mērķis ir politiskās sistēmas atvērtība un pilsoniskās sabiedrības reāla ietekme uz politiku:
• atklātībai jābūt skaidram pārskatam par politisko apvienību finansējuma avotiem – gan savu, gan citu ienākumu izmantošanu;
• politisko partiju veidošanai, finansēšanai un politiskajai darbībai jābūt pārskatāmai un tām jāpārstāv sabiedrības, bet ne atsevišķu interešu grupu intereses;
• vēlēšanu sistēmai skaidri jāatspoguļo vēlētāju griba, turklāt deputātam jābūt pienākumam pastāvīgi atskaitīties sava apgabala vēlētājiem;
• parlamentā pārstāvētās partijas nedrīkst monopolizēt ceļu pie varas, ir jāvienkāršo partiju veidošanas kārtība un ārpus partiju pārstāvju iekļūšana parlamentā;
• pilsoņiem jābūt plašākām iespējām izteikt savu politisko gribu ne tikai kārtējās vēlēšanās, ir jāizveido tautas iniciatīvas īstenošanas sistēma.
Tie ir principi, par kuru aizstāvību pēdējo mēnešu laikā ir izteikušies ļoti daudz dažādu un atšķirīgu cilvēku. Taču ar to nepietiek, un mēs redzam, ka Igaunijas demokrātijas atveseļošanai ir nepieciešams plašas sabiedrības atbalsts. Mēs aicinām visus Igaunijas cilvēkus, kuri mums piekrīt, pievienoties šai hartai.
Andres Ammas, Ignar Fjuk, Tarmo Jüristo, Juhan Kivirähk, Marju Lauristin, Ahto Lobjakas, Silver Meikar, Jevgeni Ossinovski, Pärtel Piirimäe, Rein Raud, Jüri Saar, Marek Tamm