Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šo likumprojektu atbalstīja 76 deputāti, kas pārstāv gan koalīcijas, gan opozīcijas partijas, savukārt trīs parlamentārieši balsojumā atturējās – Dzintars Ābiķis ("Vienotība"), Andris Buiķis ("Vienotība") un Inguna Rībena ("Vienotība"), bet vēl deviņi deputāti nebalsoja.

Saeimas sēdē par šo likumprojektu notika plašas debates. Deputāts Juris Viļums (RP) atgādināja, ka saskaņā ar Satversmi vara pieder tautai, nevis tauta pieder varai. Viņš arī pauda cerību, ka kādreiz sabiedrība būs tik politiski atbildīga, politiski izglītota un sabiedriski aktīva, ka nebūs vajadzīgas ne partijas, ne deputāti, ne politiķi un sabiedrība pati varēs lemt par svarīgiem jautājumiem ikdienā, un pašvaldību referendumi varētu būt pirmais solis šajā virzienā.

Savukārt Dz. Ābiķis norādīja, ka politiķiem jādomā par iedzīvotāju labklājību, drošību, vajadzīgu reformu īstenošanu, kas uzlabotu dzīvi. Tomēr, ja valstī nebūs stabilitātes, tad šie labie lēmumi var arī izpalikt, piebilda deputāts, skaidrojot, ka šī likumprojekta pieņemšana varētu izjaukt stabilitāti valstī, tāpēc pie tā ir ļoti rūpīgi jāstrādā un jāapsver, vai vispār šāds likums pašreizējos apstākļos ir nepieciešams.

Arī parlamentārietis Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka pašreizējā likumprojekta redakcijā ir vairāki būtiski trūkumi, kuri būtu jānovērš otrajā lasījumā. Kā piemēru viņš minēja riskus saistībā ar elektronisko referendumu ierosināšanu, jo pastāv ļoti vieglas iespējas deklarēties, pārdeklarēties, ko varētu izmantot atsevišķi politiskie spēki, lai ietekmētu konkrētu novadu darbību un to destabilizētu.

Likumprojekts papildināts ar mehānismiem, lai nebūtu iespēju nobalsot par jautājumiem, kurus pašvaldības nevar realizēt. Pašvaldības domei 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas par referenduma ierosināšanu būs jāizvērtē pašvaldības iespējas nodrošināt materiālos un finanšu resursus gadījumā, ja ierosinātais jautājums pašvaldības referendumā tiks atbalstīts.

Pēc tam domei būs jālemj par referenduma ierosināšanu vai noraidīšanu, ja pašvaldībai nebūs iespēju nodrošināt nepieciešamos materiālus un finanšu resursus gadījumā, ja ierosinātais jautājums pašvaldības referendumā tiks atbalstīts.

Noteikts iedzīvotāju skaits, kas var ierosināt referendumu rīkošanu, – visās pašvaldībās viens procentu slieksnis – 15 % no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita. Bet par domes atlaišanu būs nepieciešami ne mazāk kā 30 % balsstiesīgo vēlētāju skaita.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referendumu par ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu tajā noteiktu jautājumu varēs ierosināt trīs mēnešu laikā pēc stratēģijas apstiprināšanas.

Pašvaldības referendumu par publiskajā apspriešanā nodotu būvniecības ieceri, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība un ir plānota publiskas ēkas būvniecība, bet pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli, varēs ierosināt mēneša laikā pēc domes lēmuma par attiecīgās publiskās apspriešanas rezultātu pieņemšanas.

Savukārt referendumu par domes atlaišanu nevarēs ierosināt vienu gadu pēc domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru beigām. Pašvaldības referendumu par domes atlaišanu nevarēs ierosināt arī pati dome.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referendumu par citiem jautājumiem varēs ierosināt dome, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no deputātu kopskaita.

Lai referendumu par ilgtermiņa attīstības stratēģiju un būvniecības ieceri uzskatītu par notikušu, tajā jāpiedalās ne mazāk kā pusei no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Savukārt par atbalstītu jautājumu uzskatīs, ja par to būs balsojusi vairāk nekā puse no piedalījušos skaita.

Pašvaldības referendums par domes atlaišanu tiks uzskatīts par notikušu un atbalstītu, ja par domes atlaišanu būs nobalsojušas vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

Gan parakstīties par pašvaldības referenduma ierosināšanu, gan nobalsot par referendumā nodoto jautājumu varēs vienu reizi klātienē vai elektroniski. Elektroniskā parakstu vākšana un balsošana gan paredzēta tikai no 2015. gada 1. janvāra, un šādā veidā nevarēs balsot par domes atlaišanu.

Parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai varēs veikt vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā "www.latvija.lv" vai kādā citā tīmekļa vietnē. Precīzākas drošības un tehniskās prasības tām noteiks Ministru kabinets. Savukārt balsošana pašvaldības referendumā elektroniski notiks, izmantojot portālu "www.latvija.lv".

Ar pašvaldības referenduma sagatavošanu un norisi klātienē saistītos izdevumus, izņemot izdevumus parakstu vākšanai, segs no pašvaldības budžeta. Finansējumu parakstu vākšanai nodrošinās personas, kas to organizēs, izņemot finansējumu parakstu vākšanai elektroniski portālā "www.latvija.lv".

Dokuments paredz, ka pašvaldības referendumā un tā ierosināšanā varēs piedalīties Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas ir tiesīgi ievēlēt attiecīgās pašvaldības domi. Pašvaldības referendumu varēs rīkot vienlaikus ar pašvaldības domes, Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu.

Paredzēts noteikt, ka pašvaldības referendums rīkojams ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc lēmuma par tā sarīkošanu paziņošanas. Balsošana notiks sestdienā no plkst. 7 līdz 22.

Vēlēšanu komisijai lēmums par pašvaldības referenduma rezultātu apstiprināšanu būs jāpaziņo ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc tā norises dienas.

Patlaban tiek plānots, ka likums stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā.