Pagājušās nedēļas izskaņā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi Ministru kabineta iesniegto Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, kas noteiks pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību.
Iespējams, jau šovasar
Likumprojekts paredz iespēju rīkot tautas nobalsošanu par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, publiskajā apspriešanā nodotu pašvaldības būvniecības ieceri, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli, un vietvaras atlaišanu. Pašreizējā redakcijā noteikts: lai notiktu referendums par kādu no pirmajiem diviem minētajiem jautājumiem, par nobalsošanu jāparakstās vismaz 15 procentiem balsstiesīgo, kas piedalījušies pēdējās domes vēlēšanās, referendums būs uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalīsies vismaz puse no pēdējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, un balsošanai nodotais jautājums par atbalstītu, ja par to būs nobalsojusi vairāk nekā puse.
Referendumu par domes atlaišanu varēs ierosināt ne mazāk kā 30 procenti no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita, un pašvaldība būs atlaista, ja to vēlēsies vismaz divas trešdaļas balsotāju. Pašvaldību referendumu likums neregulēs tādus jautājums kā oficiālā valoda vai novada autonomijas pakāpe. Pašlaik pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas konsultatīvos nolūkos var organizēt publisku apspriešanu par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, kā arī par pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.
Paredzēts, ka pašvaldību referendumus varēs organizēt, sākot ar šā gada 1. jūliju, vēsta Saeimas Preses dienests. Valsts likumdevējiestādei par projektu gan vēl jālemj trijos lasījumos.
Vai tēriņi nebūs veltīgi?
"Likums ir vajadzīgs – tā ir iespēja iedzīvotājiem piedalīties svarīgu jautājumu lemšanā," iniciatīvu pozitīvi vērtē Ropažu novada domes vadītājs Antons Cibuļskis ("Reģionu alianse"). "Būvniecības projektu sabiedriskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs – pat ja sabiedrība ieceri vērtē negatīvi, deputāti tik un tā var lemt citādi. Līdzvērtīgs risinājums būtu tikai piešķirt sabiedriskās apspriešanas rezultātam likuma spēku."
Atzinīgi A. Cibuļskis vērtē arī likumprojekta daļu, kas paredz iespēju atlaist pašvaldību: "Tieši tā ir pareizi: iedzīvotāji pašvaldību ievēl, un viņi, nevis ministrs, to arī drīkst atlaist." Savākt 15 procentus balsstiesīgo iedzīvotāju parakstu Ropažu novadā nozīmētu parakstīties 450 cilvēkiem.
To īstenot nebūtu grūti, atzīst mērs un piebilst: lai referendumi nebūtu pārāk bieži, vērts apspriest Vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (Reformu partija) ierosinājumu diferencēt savācamo parakstu procentu slieksni atkarībā no iedzīvotāju skaita pašvaldībā (15 procenti balsstiesīgo Rīgai nozīmētu 61 tūkstoti). To, ka šis aspekts likumprojektā nav iestrādāts, Ropažu pašvaldības vadītājs min kā visspilgtāko piemēru, kas liecina par priekšlikuma sasteigtību.
"Ir gan plusi, gan mīnusi. Ļoti labi, ja sabiedrība var plašāk iesaistīties svarīgu lēmumu pieņemšanā, taču jābažījas, vai likums nekļūs par instrumentu, ar ko manipulēt populistiem. Sevišķi svarīgi tas ir, apspriežot [būvniecības ieceres, no kurām atkarīgas ievērojamas] investīcijas," spriež Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa ("Reģionu alianse").
"Nav problēmu savākt ne 15 (mums tie būtu apmēram 300 cilvēku), ne 30 procentus [novada balsstiesīgo iedzīvotāju] parakstu," viņa atzīst. "Lai pašvaldību atlaistu, tai nudien būtu jāsastrādā zili brīnumi, bet referendumi par to var notikt itin bieži. Un tie ir izdevumi, turklāt neplānoti," K. Putniņa neslēpj bažas: "jaunā likuma dēļ var iznākt tā, ka ievērojama daļa pašvaldības naudas jāizšķiež veltīgi. Tomēr viņa neatbalsta iespēju diferencēt obligāti savācamo parakstu procentu atkarībā no iedzīvotāju skaita pašvaldībā: "Visiem jābūt vienlīdzīgiem. Saeima vai pašvaldības, vēlēšanas vai referendums – kritērijiem jābūt vienādiem."
Nelietderīga parakstu vākšana – neinformētības dēļ
Mēdz gadīties, ka deputāti neattaisno vēlētāju cerības un ir pelnījuši atlaišanu, – to, ka šāds likums vajadzīgs, atzīst Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs ("Vienotība"). Viņaprāt, nobalsošanas nebūtu jārīko par atsevišķiem būvprojektiem – tie jāizvērtē, apspriežot visu pašvaldības attīstības plānu, kam jābūt tik pārdomātam un detalizētam, lai pēc tam nevajadzētu atgriezties pie detaļām. 15 procenti Mārupē deklarēto balsstiesīgo iedzīvotāju būtu pusotrs tūkstotis. Šīs Pierīgaspašvaldības mērs neuzskata, ka savācamo parakstu skaits, kas likumprojektā noteikts pašlaik, būtu jāmaina.
Uz jautājumu, vai nav bažu par to, ka jauno referendumu rīkošanas mehānismu bieži varētu izmantot nelietderīgi, M. Bojārs atbild, ka drīzāk ne. "Šādi gadījumi nav neiespējami, bet lielākoties to cēlonis ir informācijas trūkums. Tas liecina par nepilnībām domes un sabiedrības komunikācijā. Nav tā, ka nevarētu vēlēties, lai būtu vēl labāk, bet, domāju, mūsu novada vadības saziņa ar iedzīvotājiem rit diezgan veiksmīgi," uzskata Mārupes pašvaldības vadītājs.
Tik rožainu ainu neiztēlojas politologs Ivars Ijabs. Pēc viņa atzinuma, laikā, kad vērtējami nav ne sabiedrisku celtņu projekti, ne novada attīstības stratēģija, vienīgais likuma paredzētais neapmierinātības „tvaika nolaišanas" ventilis atliks iespēja pie katras izdevības vākt parakstus, lai rīkotu nobalsošanu par pašvaldības atlaišanu, un tas drīzāk draudētu kariķēt tautas gribas paušanas cēlos principus, jo stratēģijas un būvju apspriešana nenotiek bieži. „Lemjamo jautājumu loks ir gana šaurs. Gadījumi, kad jāspriež par pašvaldības ilgtspējīgās attīstības stratēģiju vai publiskām būvēm, ir samērā reti, tā ka likumu galvenokārt varētu izmantot, lai rīkotu nobalsošanu par domes atlaišanu," par jaunā likuma lietderību skepsi neslēpj I. Ijabs un likumprojektu vērtē kā līdz galam nepārdomātu ministra mēģinājumu apliecināt sevi kā reformatoru.