Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šis cikls bija zīmīgs ar to, ka pirms pašvaldību vēlēšanām notika kārtējā reforma. Pagastu vietā tika veidoti novadi. Lai gan iepriekš bija solīts, ka tie tiks veidoti brīvprātīgi, tomēr daudzi novadi izveidoti ar valdības rīkojumu, procedūras ziņā neatšķiroties no padomju laika labākajām tradīcijām – apvienot piespiedu kārtā "brīvprātīgi", jo vairums pagastu negribēja apvienoties novados.

Tam par iemeslu bija vairāki apstākļi:
1. Laukos jau piedzīvots, kas notiek, kad mazos kolhozus apvieno lielajos.
2. Piemērs bija jau vairāk nekā 10 gadus eksistējošais Kandavas novads, kur tika apvienoti nabadzīgāki pagasti.Tomēr visu laiku (arī vēl tagad) novads saņem dotācijas no izlīdzināšanas fonda.
Šajā vēlēšanu ciklā ne VARAM, ne Pašvaldību Savienība nav veikusi ekonomisku, sociālu vai citādu izvērtējumu (vismaz tāds nav ticis publicēts), lai iedzīvotāji varētu spriest par šī procesa ieguvumiem un zaudējumiem.

Tagad, pat nenogaidot pirmatnējos secinājumus, pirms vēlēšanām grib atkal ieviest jaunas izmaiņas, kuru galvenais iniciators ir VARAM ministrs E. Sprūdžs, kuram ir ļoti maza pieredze pašvaldību darbā.

Visvairāk izskanējušais arguments, kas tiek minēts, lai samazinātu deputātu skaitu, ir it kā ietaupītais budžets. Vienlaikus nekur nav bijuši publicēti ekonomiskie pamatojumi, par cik budžets tiktu ietaupīts, ja deputātu skaits tiktu samazināts. Nav izslēgts, ka tiks panākts pilnīgi pretējs efekts. Ja vēlamies panākt budžeta ietaupījumus, vispirms būtu jāsakārto samaksa pašvaldību vadītājiem. Ja pašvaldību vadītājiem algas atšķiras trīs reizes, tad kaut kas nav kārtībā. Dažs pašvaldību vadītājs ar domju palīdzību ir noteicis algu premjera līmenī un vēl augstāk.

Tāpat būtu jānosaka vienota stundu likme par darbu domes un komisiju sēdēs.

Iedziļinoties piedāvātajās reformās, nav iespējams ieraudzīt to ekonomisko pamatojumu, taču viegli pamanāms ir trūkums – jo mazāk būs lemjošas personas, jo vairāk zūd demokrātijas procesa kvalitāte.

Vairumam ievēlēto deputātu darbs novada domē nav vienīgā darbavieta, tātad, ja deputātu skaitu samazinās, lēmumu pieņemšanā piedalīsies deputāti no mazākas teritorijas. Turklāt deputātiem būs jāpiedalās vairākās komisijās, līdz ar to viņiem būs mazāk laika iedziļināties izskatāmajos lēmumos, un lēmumi tiks pieņemti paviršāk.

Līdz šim notikušās novadu reformas gaitā nav uzskatāmi pierādītas lielo pašvaldību priekšrocības. Tomēr ir zināmi pretēji piemēri. Tā Pierīgā Ropažu novads palika bijušās pagasta teritorijas robežās un tagad pilnībā iztiek ar savu budžetu. Tāpat nelielais Sējas novads, kurš ir viens no mazākajiem novadiem Latvijā, pilnībā attīstās sava budžeta ietvaros.

Pārmaiņas vienmēr ir vajadzīgas, tikai tām jābūt pamatotām un izvērtētām. Būtiskākais šobrīd steigā virzīto reformu trūkums ir atrautība no pašavaldību vadītāju un iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanas. Jebkuras izmaiņas būtu jāapspriež plašam iesaistīto sabiedrības pārstāvju lokam.
Varbūt vienreiz vajadzētu beigt eksperimentēt ar lauku ļaudīm un aicināt viņus aktīvi piedalīties šo jautājumu apsriešanā, lai tikai pēc tam pieņemtu lēmumus.

Un uz šīm pašvaldību vēlēšanām šie jautājumi jau ir novēloti.