Referenduma zīmē būs jautājums "Vai jūs esat par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?" - iespējamie atbilžu varianti būs „Par" un „Pret". Atbildot "Pret", tas nozīmē, ka respondents ir pret to, ka krievu valodai piešķir otras valsts valodas statuss. Atbildot "Par" - respondents ir par to, lai krievu valodai piešķir otras valsts valodas satatusu Latvijā.
Salaspils novada domes priekšsēdājs Raimonds Čudars:
- Manuprāt, ja referendums ir „injicēts”, tad tas ir jānovada līdz galam. Demokrātijas nevar būt mazliet - vai nu tā ir, vai nav. Pamatnācijai ir ļoti strikti un masveidā jāpasaka savs viedoklis – Latvijā vajag tikai vienu valsts valodu. Es, protams, iešu uz referendumu un balsošu pret krievu valodas atzīšanu kā otru valsts valodu.
Taču man ir jāapzinās, ka Salaspils novadā 55% iedzīvotāji nav etniskie latvieši, kas pašvaldībai uzliek pienākumu sabalansēt visu iedzīvotāju intereses. Manuprāt, mēs to ļoti veiksmīgi darām.
Aptuveni 80% sarunas ar iedzīvotājiem manos pieņemšanas laikos notiek krievu valodā. Manuprāt, ļoti pareiza ir Zviedrijas integrācijas politika, kura pieņem un nevis atstumj imigrantus. Zviedri migrācijā saskata priekšrocības nevis par problēmas.
Kā tuvojošos referendumu vērtē Salaspils novada iedzīvotāji?
Vineta, auklē mazbērnus:
- Protams, ka latviešu valodai jābūt vienīgai šīs valsts oficiālajai valodai. Noteikti iešu balsot. Nevēlētos, lai uzvar pretējā puse un krievu valodu atzītu par otru valsts valodu.
Valda, mājsaimniece:
- Es nešauboties došos uz referendumu. Noteikti balsošu par to, lai krievu valoda tiktu atzīta kā otra valsts valodu Latvijā.
Veneranda Treikale, strādā kultūras namā „Rīgava":
- Es obligāti piedalīšos referendumā. Uzskatu, ka katram ir sava dzimtene, mums, latviešiem sava, tāpēc šajā valstī jābūt vienai valsts valodai – latviešu.