Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Intervijā aģentūrai LETA politiķis norāda: tikai pēdējos gados ir formulēts, ka sabiedrības saliedēšanas pamats ir latviešu valoda un latviešu kultūra, kas visiem sabiedrības locekļiem ir jāatzīst kā neatkarīgas Latvijas pastāvēšanas jēga un pamats.

Līdz šim Latvijas sabiedrības integrēšana, pēc Dzintara domām, vairāk bija sauklis un vēl vairāk nostiprinājušās divkopienu sabiedrības pazīmes. 20 gados bijušas atkāpšanās gan Pilsonības likuma, gan valodu un izglītības jautājumā. Tagad esam sasnieguši robežu, kad atgriežamies pie jautājumiem, kas jau pagājušā gadsimta 90. gados bija neapspriežami. Līdz ar to jebkurā gadījumā pēc referenduma atbilstoši tā rezultātiem tomēr būs jāizdara arī tālejoši politiski secinājumi, vai kaut kas būtiski nav jāmaina arī nacionālās politikas jomā, uzskata VL–TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs.

Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu VL–TB/LNNK vadītāji paziņoja: viņi ir gatavi vienoties ar oponentiem no "Saskaņas centra" par to, ka abi politiskie spēki vēlas dzīvot "drošā, prognozējamā un demokrātiskā" sabiedrībā.
Dzintars uzsver, tā ir pozīcija, par kuru VL–TB/LNNK ir gatava runāt ar jebkuru Latvijas iedzīvotāju, ar jebkuru politisko spēku. "Mums ir jāmācās, ka demokrātiskā valstī kādas grupas uzskati var būt nepieņemami citai iedzīvotāju grupai. Tas, ko patlaban referenduma sakarā pauž mūsu idejiskie pretinieki, VL–TB/LNNK, neapšaubāmi, ir nepieņemami. Bet visi ir ieinteresēti, lai diskusija, vienkārši izsakoties, netiktu iznesta ielās, kas var apdraudēt cilvēku drošību," sacīja Dzintars. "Jo nedrošāka, nestabilāka būs mūsu sabiedrība un valsts, jo vairāk to varēs izmantot Latvijas valsts pretinieki."

Jautāts, vai tieši VL–TB/LNNK ar savu rīcību - referenduma rosināšanu par mācībām tikai latviešu valodā, leģionāru godināšanu 16.martā, lāpu gājieniem - neprovocē cittautiešus un nemazina iespēju izveidot saliedētu sabiedrību, Dzintars atbildēja: ierasts, ka visskaļāk "ķeriet zagli" kliedz pats zaglis. Ja skatāmies katru nacionālās apvienības darbību atsevišķi, tās visas ir vērstas uz to, lai mēs dzīvotu vienotā informācijas telpā. Tas ir obligāts priekšnoteikums, lai sabiedrība varētu saliedēties. Ja cilvēks Latvijā lasa tikai krievu avīzes un neko citu, skatās Krievijas televīziju un neko citu, ir grūti panākt, ka sabiedrībai ir kopējas vērtības.

Dzintars atzīst, ka nacionālās apvienības priekšlikums par pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā izprovocēja noteiktus politiskos spēkus uz pretreakciju, jo tas skar viņu intereses. Protams, viņu interesēs ir saglabāt divkopienu sabiedrību. "Viņi organizē aktīvu pretdarbību, kad mēs ķeramies pie problēmas cēloņa. Jebkurā gadījumā, tas, ko ir darījusi nacionālā apvienība, ir "brūces atklāšana un apsēju noņemšana", bet to "brūci" jau neradījām mēs, bet gan nepareizā integrācijas politika 20 gados," uzskata Dzintars.

"Vai Latvijas sabiedrība būtu saliedētāka tad, ja 9. maijā mēs redzētu Krievijas karogus un Staļina bildes mītiņā, kurā faktiski tiek svinēta Latvijas otrreizējā okupācija, bet neredzētu klusu, tikai Latvijas simboliem rotātu latviešu karavīru, kuri cīnījās pret padomju okupāciju, pieminēšanu?" retoriski jautā Dzintars. Vai ar to sabiedrība kļūtu saliedētāka un tiktu remdināta impēriskās ideoloģijas apetīte? "Jo vairāk mēs piekāpsimies un jo klusāki būsim, jo vairāk mēs zaudēsim," uzskata VL–TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs. "[Piekāpšanās] dēļ mēs esam pazaudējuši Abreni, stingru Pilsonības likumu. Tie, kas šodien parakstās par divvalodību, nav nepilsoņi, tie ir jaunie pilsoņi."