Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņš skaidroja, ka EK aicinājums ir savlaicīgs signāls tam, ka pašlaik vēl nav panākta vienošanās par ļoti daudziem jautājumiem, kas daļēji saistīts ar iekšpolitisko drāmu Lielbritānijā. Lai arī vienošanās ir iespējama, laiks ir palicis kritiski maz, norādīja ministrs. Politiķis uzsvēra, ja būs jautājumi, par kuriem nevarēs līdz galam vienoties, nevarēs izslēgt "cietā" "Brexit" scenāriju, kas nozīmē, ka 2019.gada martā sāksies daudz problēmu faktiski visās nozarēs.

Šajā ziemā ministrija uzņēmējus jau brīdinājusi, ka šāds scenārijs ir iespējams un iezīmēts arī tas, ka šāda scenārija gadījumā varētu būt apgrūtinātas gaisa transporta un sauszemes transporta funkcijas, īpaši, dzelzceļa zem Lamanša funkcijas. "Cietā" "Brexit" gadījumā iestājas arī pilna muitas kontrole un ir valstis ES, kas gatavojas arī šādam scenārijam, papildus algojot muitniekus, teica ministrs. "Mēs savulaik godīgi brīdinājām - kamēr nav panākta vienošanās par visu, tikmēr nav panākta vienošanās ne par ko," piebilda Rinkēvičs.

Viņš gan norādīja, ka Latvijai nav tiešu robežu vai tieša tirdzniecība pāri jūrai ar Lielbritāniju tik lielos apjomos kā Nīderlandei, Beļģijai vai Francijai, līdz ar to šī problēma Latvijai varbūt neesot tik aktuāla. Viņš gan minēja, ka uzņēmumiem ir jābūt īpaši piesardzīgiem ar ilgtermiņa saistībām un kādu līgumu slēgšanu.

"Tajā pašā laikā nevēlos pagaidām radīt iespaidu, ka jāsākas panikai. Brīdinājums aicina uzņēmumu rūpīgi paskatīties uz to, kādā veidā sadarbībā ar valdībām viņi varēs īstenot tirdzniecību un organizēt cilvēku un preču kustību, ja tiešām nav nekāda vienošanās. Ja nav vienošanās, tad daudzi jautājumi, par kuriem pagaidām ir panākta provizoriskā vienošanās, spēkā īsti nestājas. EK brīdinājums ir aicinājums biznesam un valdībām ES saprast, ka šobrīd runāt par to, ka "Brexit" ir atrisināts iespējami izdevīgākā veidā, nevar, un ka vienošanās vēl nav," skaidroja Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka gadījumā, ja oktobrī ES un Lielbritānija nespēj vienoties, tad būtu jāpagarina sarunu process un līgums to paredz, ja abas puses tam piekrīt. Tas nozīme, ka "priekškars" automātiski nākamā gada 29.martā nekritīs, jo vienošanās gadījumā sarunas iespējams pagarināt. "Ja kāda no pusēm par to nevienojas, tad, protams, iestājas šis scenārijs," piebilda ministrs.

EK ceturtdien aicināja ES dalībvalstis pastiprināti gatavoties iespējai, ka sarunas ar Lielbritāniju par tās izstāšanos no bloka beigsies bez vienošanās.
EK mudinājusi dalībvalstis, uzņēmumus un privātpersonas sākt gatavoties jebkuram iespējamajam sarunu iznākuma variantam. "Joprojām nav pārliecības, ka līdz noteiktajam datumam (2019. gada 30. martam) būs spēkā ratificēts izstāšanās līgums," teikts EK paziņojumā.

"Apvienotās Karaliste izstāšanās neapšaubāmi izraisīs pārrāvumus - piemēram, uzņēmumu piegādes ķēdēs - neatkarīgi no tā, vai vienošanās [par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem] būs panākta vai nē," atzinusi EK.

Ja vienošanās netiks panākta, "pārejas perioda nebūs, un ES tiesību normas no 30.marta vairs neattieksies uz Apvienoto Karalisti", norādījusi EK.

Tā brīdinājusi, ka šādā gadījumā muitas pārbaužu dēļ var rasties traucējumi satiksmē, tostarp aviosatiksmē, kā arī kravu pārvadājumos.

Tikmēr Īrijas valdība trešdien paziņoja, ka pastiprinājusi gatavošanos Lielbritānijas aiziešanai no bloka, tostarp plāno uz lidostām un jūras ostām nosūtīt papildu vairāk nekā 900 muitas un veterināros inspektorus.

Lielbritānijas valdība 6. jūlijā pieņēma nostāju izstāšanās sarunās ar ES, kas paredz izveidot starp Lielbritāniju un ES brīvās tirdzniecības zonu. taču šis plāns neapmierina "Breksita" stingrās līnijas piekritējus, un, protestējot pret to, atkāpās "Breksita" ministrs Deivids Deiviss un ārlietu ministrs Boriss Džonsons.

Par šo plānu vēl ir jāpanāk vienošanās ar ES.