Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kas notiks tālāk un ko praksē nozīmē Satversmes tiesas lēmums – par to sarunā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu.

– Saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu ziņu virsraksti vēstīja: "Salaspils vietvara uzvar Gerhardu!" Par ko šajā gadījumā bija strīds?

– Strīds starp ministriju un pašvaldību bija par Salaspils domes deputātu komiteju sastāvu noteikšanu – par proporcionalitātes principa neievērošanu. Satversmes tiesa šajā situācijā vērtēja, vai konkrēto Salaspils pašvaldības lēmumu ir iespējams apturēt ar ministra rīkojumu, kas noteikts likuma "Par pašvaldībām" 49. pantā. Lietā tika izvērtēta ne tikai minētā likuma piemērošana konkrētajā situācijā, bet arī pats pašvaldības lēmums pēc būtības, proti, vai pašvaldība vispār drīkstēja pēc saviem politiskajiem ieskatiem mainīt komiteju sastāvus, neievērojot likumā noteikto.

Satversmes tiesas ieskatā, ministrs konstatēto pārkāpumu pašvaldībā nevar apturēt, pamatojot rīkojuma izdošanu ar likuma «Par pašvaldībām» 49. pantā noteikto. Turklāt svarīgi uzsvērt, ka Satversmes tiesa ir atradusi "caurumu" likumdošanā, jo šāda veida problēmsituāciju risināšanai pārraugošajai ministrijai nevienā likumā nav paredzēti kontroles mehānismi.

Šajā situācijā runa ir par to, kā esošā likuma ietvaros, uz kāda normatīvā akta pamata un kam ir tiesības apturēt nekorektus un pretlikumīgus pašvaldību lēmumus. Līdz šim deputāti iespējamu pārkāpumu gadījumā vērsās pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, taču Satversmes tiesa ir konstatējusi, ka šādos gadījumos būtu jāvēršas Administratīvajā tiesā.

– Ko tagad darīsiet – atsauksiet rīkojumu?

– Satversmes tiesa savā lēmumā ir norādījusi, ka rīkojums pēc satura ir korekts, taču likums, ar kuru tika pamatota rīkojuma izdošana, nav piemērojams šajā konkrētajā situācijā, un Satversmes tiesa to ir atcēlusi.

– Kas notiek ar citām pašvaldībām, kur bija līdzīga situācija un līdzīgi rīkojumi?

– Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam tie tiks atcelti ar manu kā ministra rīkojumu.

– Kādas sekas Satversmes tiesas lēmums radīs praktiski?

– Vēlos uzsvērt, ka Satversmes tiesas lēmums ir būtisks turpmākajā praksē, risinot strīdīgas situācijas starp deputātiem, pašvaldībām un ministriju, jo vieš skaidrību pašvaldību un deputātu pienākumos un tiesībās. Satversmes tiesas spriedumā ir plaši aprakstīta konkrētā problēmsituācija, uzsverot, kādu iestāžu kompetencē ir šādu gadījumu risināšana. Proti, deputātiem būtu jāvēršas nevis ministrijā (VARAM), bet Administratīvajā tiesā.

– Par citiem tematiem. Pēdējā mēneša laikā Pierīgā ir notikuši divi lieli ugunsgrēki – Ādažu poligonā un Olainē. Abos, cik saprotams, ir nodarīts kaitējums dabai. Vai šobrīd jau ir noskaidroti ugunsgrēku iemesli?

– Ir būtiski nošķirt šos ugunsgrēkus, jo tas, kurš notika Ādažos, ir meža ugunsgrēks, kas tika izraisīts, neievērojot drošības pasākumus plānota pasākuma laikā. Meža ugunsgrēka dzēšanas gadījumos par situācijas risināšanu ir atbildīga Zemkopības ministrija.

Savukārt ugunsgrēka iemeslus Olainē esošajā atkritumu pārstrādes poligonā šobrīd skaidro Valsts policija. Vēlos uzsvērt, ka ugunsgrēks nav radījis grunts un gruntsūdeņu piesārņojumu, jo uzņēmuma AS "BAO" teritorijā ir izveidots ūdensnecaurlaidīgs segums ar krājrezervuāru, kas nodrošina dzēšanas rezultātā izmantotā ūdens savākšanu. Paliekošu kaitējumu ugunsgrēks videi nav nodarījis.

– Ir izskanējusi pretrunīga informācija par Salaspils kodoreaktora demontāžu. Kas notiek ar to? Vai darbi tiks turpināti?

– Pirmkārt, vēlos atgādināt, ka līdz pat 2015. gada sākumam Salaspils reaktoru bija plānots nodot Latvijas Universitātes īpašumā, kā norādīts 2011. gada decembrī sagatavotajā Ministru kabineta rīkojuma projektā. Savukārt no 2015. gada aprīļa reaktoru savā pārvaldībā pārņēma VARAM pārraudzībā esošais Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).

Jānorāda, ka 2011. gada 25. novembrī starp LVĢMC un Latvijas Universitāti noslēgts līgums par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, ar kuru LVĢMC nodevis nekustamo īpašumu Latvijas Universitātei bezatlīdzības lietošanā. Atbilstoši līgumam reaktora apsaimniekošana un uzturēšana tiek nodrošināta par Latvijas Universitātes līdzekļiem. Noslēgtie līgumi tika izbeigti atbilstoši 2015. gada 3. februāra Ministru kabineta lēmumam, un objektus pārņēma LVĢMC, sākot ar 2015. gada 1. aprīli.

Radioaktīvo atkritumu glabātava «Radons» un Salaspils kodolreaktors ir Latvijā unikāli objekti, kas prasa specifiskas zināšanas, starptautisku prasību izpildi un speciālistu piesaisti no ārvalstīm. Līdz ar to kodolreaktora demontāžas un tvertnes būvniecības izmaksu plānošana ir sarežģīts un laikietilpīgs process.

Tika izsludināts starptautisks publiskā iepirkuma konkurss Salaspils kodolreaktora demontāžas projekta īstenošanai, kā rezultātā saņemts finanšu piedāvājums, kas ievērojami pārsniedz gan iepriekš veiktos provizoriskos aprēķinus, gan arī pieejamo finansējumu. Līdz ar to līgums netika noslēgts un iepirkums pārtraukts. Mēs plānojam nodalīt būvprojekta izstrādi kā atsevišķu publiskā iepirkuma daļu un izsludināt jaunu konkursu.

– Inčukalna gudrona dīķi. Kā sokas ar tiesvedību saistībā ar iepriekšējiem būvniekiem – "Skonto būvi"?

– Tiesvedība ir laikietilpīgs process, taču tas nemaina faktu, ka Inčukalna gudrona projekts ir jāturpina – teritorija ir jāsakārto, lai pasargātu vidi un sabiedrību no iespējamiem piesārņojuma riskiem. Šobrīd notiek tiesvedība ar SIA "Skonto būve", jo darbi netika veikti atbilstoši līguma prasībām, to izpilde kavējās, kā rezultātā valstij tika nodarīti zaudējumi. Jānorāda gan, ka pirmās instances tiesa vēl nav pabeigusi lietu izskatīt pēc būtības. Taču svarīgākais ir tas, ka šobrīd jau ir noslēgts jauns līgums ar citu uzņēmēju, kas veiksmīgi uzsācis darbus, un to norise ir atbilstoša noteiktajam grafikam.

– Kā tagad vērtējat – vai lēmums lauzt līgumu ar «Skonto būvi» bija pareizs?

– 2015. gadā valsts nonāca situācijā, ka līgumā konkrēti noteiktie veicamie darbi un to izpildes apjomi kavējās un netika veikti, turklāt tika pieprasīts papildu finansējums to pašu darbu izpildei, kas jau bija iekļauti noslēgtajā iepirkuma līgumā. Izvērtējot situāciju, bija skaidrs, ka paredzētie darbi netiks paveikti nedz noteiktajā apjomā, nedz arī noteiktajā termiņā. Lai pilnvērtīgi turpinātu iesāktos darbus, turklāt valsts nezaudētu projektā investētos Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, vienīgā iespēja bija nekavējoties pārtraukt sadarbību ar minēto uzņēmēju, laužot līgumu. Svarīgi uzsvērt, ka šāds lēmums ir nodrošinājis iespēju turpināt šā projekta īstenošanu, netērējot valsts budžeta līdzekļus.

– Tuvojas vēlēšanas. Eksperti vērtē, ka priekšvēlēšanu cīņa būs ļoti netīra...

– Jā, tam pilnībā var piekrist, jo jau šobrīd politiķi un dažādas personas visai negatīvi, lai neteiktu skarbāk, izsakās un pat melo par dažādām situācijām un notikumiem. Arī mediji daudz kritiskāk izvērtē informāciju, ko pasniegt savai auditorijai. Diemžēl objektivitāte atsevišķu mediju gadījumā ne vienmēr ir saskatāma – ziņas tiek pasniegtas subjektīvi, arī ar tendencioziem vēstījumiem, skatoties, kādas ir konkrētā medija prioritātes vai mērķi.

– Vai pats personīgi to izjūtat?

– Piemēram, ja mēs runājam par Salaspils kodolreaktoru, kura gadījumā es pats Saeimā izskaidroju situāciju par iepirkumu pārtraukšanu, viens no deputātiem nekautrējās izteikt skaļus saukļus par līdzekļu izšķērdēšanu, lai gan pats labi zināja, ka neviens cents nav iztērēts, jo neviens iepirkuma līgums nemaz nebija un nav noslēgts. Tā tiek ražoti populistiski saukļi, lai apzināti, maldinot sabiedrību un Saeimas deputātus, mākslīgi celtu savus reitingus.