Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņš norādīja, ka Vācijas intereses daudzos jautājumos ir tādas pašas kā citām ES dalībvalstīm, piemēram, kā labāk finansēt lauksaimniecības sektoru, kā garantēt, lai līdzekļi nonāk pie tradicionālajiem fermeriem, nevis lielajām kompānijām. Pēc Vēbera domām, svarīgi arī nodrošināt vienādu attieksmi gan Eiropas austrumos, gan rietumos, un arī Vācijai ir svarīgi dot iespēju Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm attīstīties un investēt infrastruktūrā un modernajās tehnoloģijās.

Vērtējot Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu nākamajam daudzgadu budžetam, politiķis vērsa uzmanību, ka tas ir labs sākuma punkts, bet ir arī daudz izaicinājumu. Kā būtisku izaicinājumu viņš minēja "Brexit", kā dēļ būs arī samazināti ienākumi ES budžetā. Tomēr vienlaikus pastāv arī jauni izaicinājumi, piemēram, ārējo robežu apsardzība, kurai nepieciešami līdzekļi.

"Ir jauni izaicinājumi, bet ir mazāk līdzekļu, tādēļ piedāvāt balansu nav bijis viegli. Piedāvājums ir labs sākuma punkts, bet EP vēl nevar dot savu gala slēdzienu. Tas, ko tagad vēlas ETP, ir uzklausīt līdzekļu saņēmējus, piemēram, Latvijas lauksaimniekus, lai nonāktu pie konkrētiem risinājumiem," teica ETP priekšsēdētājs.

Vēbers skaidroja, ka labākais iespējamais gala vienošanās variants būtu panākts tad, ja par sarunu noslēgumu cilvēkiem varētu paziņot jau pirms nākamajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Šādam scenārijam ir viss nepieciešamais, un Austrijas un Rumānijas prezidentūrām ES Padomē būs liela loma šajās sarunās, viņš pieļāva.

"Man ir svarīgi, lai sarunās par budžetu tiktu diskutēts par saturu un uzdevumiem, kā līdzekļi tiks izlietoti. ES budžetu nevar raksturot kā "vairāk naudas Eiropai vai vairāk naudas Briselei". Mums ir ES budžets, kas ir ļoti tuvs sabiedrībai, jo tieši dalībvalstu sabiedrības no tā iegūs, tādēļ jādiskutē par veidiem, kā labāk finansēt augstskolas, lauksaimniekus un citus, kas šo naudu saņems un no tās iegūs," pārliecību pauda politiķis.