Kaut arī pagaidām lēmums vēl nav pieņemts, ASV joprojām notiek debates par to, vai būtu nosakāmas sankcijas, Volkera teikto citē Polijas tīmekļa medijs "wpolityce.pl".
Sankcijas varētu tikt noteiktas Eiropas korporācijām, kas sadarbojas ar Krieviju, šādi vairojot Eiropas atkarību no Krievijas enerģijas, skaidroja diplomāts.
Kā norāda "wpolityce.pl", ASV Likums par pretdarbību Amerikas ienaidniekiem ar sankcijām var skart piecus Rietumeiropas uzņēmumus, kas paziņojuši par plāniem segt pusi no jaunā gāzesvada izmaksām.
Uzņēmumi "NGIE", "OMV", "Royal Dutch Shell", "Uniper" un "Wintershall" nolēmuši aizdot Krievijas gāzes gigantam "Gazprom" 950 miljonus dolāru (808 miljonus eiro) "Nord Stream 2" būvniecībai un nesen atmaksāšanas periodu pagarinājuši līdz 2035. gadam, vēsta "wpolityce.pl".
Vairāku Rietumu uzņēmumu un Krievijas "Gazprom" konsorcijs, kas izveidots pretrunīgus vērtējumus izsaukušā projekta "Nord Stream 2" īstenošanai, šomēnes paziņoja, ka sāk sagatavošanas darbus Greifsvaldes līcī, Baltijas jūras Vācijas piekrastē.
Vācijas kanclere Angela Merkele pagājušajā mēnesī paziņoja, ka "Nord Stream 2" nav realizējams bez Ukrainas iesaistīšanās gāzes tranzītā. Savukārt Ukrainas prezidents Petro Porošenko aicināja Vāciju atteikties no piedalīšanās "Nord Stream 2" izbūvē, norādot, ka tas veicinās blokādi pret Ukrainu.
"Nord Stream 2" būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka "Nord Stream 2" divu cauruļvadu sistēma nodrošinās gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Projekts izmaksās apmēram desmit miljardus eiro.