Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Komisija rosinās paredzēt vienu mēnesi priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu.

Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz mainīt prēmiju piešķiršanas nosacījumus, proti, ar tiesībām prēmēt ne tikai par noziedzīga nodarījuma, bet arī par tāda valsts drošības apdraudējuma novēršanu vai atklāšanu, kas var radīt būtisku kaitējumu.

Jāņem vērā, ka valsts drošības jomā, lai neradītu neatgriezeniskas sekas valsts konstitucionālajai iekārtai vai citām valstij vitāli svarīgām interesēm, apdraudējumu nepieciešams novērst jau sākotnējā stadijā, negaidot, kad tas sasniegs tādu stadiju, kad iestājas iespējama kriminālatbildība, norāda AM.

Līdz ar to paredzēts noteikt izņēmumu no vispārīgās kārtības arī attiecībā uz specdienestu amatpersonām, kas paredz iespēju pie īpašiem nosacījumiem, ievērojot valsts drošības iestāžu dienesta specifiku, prēmēt amatpersonu tādējādi, ka paredzēto prēmiju kopējais apmērs kalendāra gada laikā nepārsniedz divas mēnešalgas, bet ikreizējās prēmijas apmērs nepārsniedz 120% no mēnešalgas.

Paredzēts, ka šādu tiesību valsts drošības iestāde izmanto atbilstoši piešķirtajam budžetam.

Tāpat pirmajā lasījumā komisijā atbalstījusi grozījumus likumā "Par policiju", Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā un Valsts drošības iestāžu likumā.

Grozījumi likumā "Par policiju" paredz grozīt policijas darbinieka definīciju, no tās izslēdzot atsauci uz Drošības policijas (DP) amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi. Tāpat tiek grozīts šī likuma norma, kas nosaka policijas struktūru un padotību, izslēdzot DP. Tādējādi tiek novērsta vēsturiski neveiksmīgi izveidojusies situācija, kad DP vienlaicīgi veido policiju un valsts drošības iestāžu kopumu. DP uzskatāma par valsts drošības iestādi un uz tās struktūru, padotību un darbību attiecināmas valsts drošības iestāžu likuma normas.

Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā paredz izslēgt Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu kā kritēriju pensijas saņemšanai, jo šāda atzinuma saņemšana valsts drošības iestādes amatpersonām nebūs paredzēta.

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā paredz papildināt ar pilnīgu un visām specdienestu amatpersonām saistošu, vienotu dienesta nosacījumu regulējumu attiecībā uz pieņemšanu darbā un šo darbinieku tiesībām.

Par specdienesta darbinieku varēs kļūt vismaz 18 gadus vecs Latvijas agrāk netiesāts pilsonis ar augstāko izglītību, pārvalda vismaz vienu svešvalodu. Tāpat specdienestā varēs strādāt cilvēks ar atbilstošu veselības stāvokli, psiholoģiskām īpašībām un fizisko sagatavotību. Dienestā valsts drošības iestādē varēs pieņemt personu, ja līdz izdienas pensijas vecuma sasniegšanai var dienēt ne mazāk kā piecus gadus.

Pastāvēs gan izņēmumi, proti, specdienestā varēs nodarbināt arī personu ar vidējo izglītību, kura nepārvalda svešvalodas. Tas gan notiks, ja šādas prasības nebūs nepieciešamas attiecīgā amata pienākumu veikšanai.

Grozījumi arī paredz vienotas valsts drošības iestādes amatpersonai ir tiesības. Specdienesta darbiniekam būs pieprasīt no citām institūcijām dokumentus, brīvi iepazīties ar visu veidu valsts un pašvaldību informācijas nesējiem un iepazīties ar datu bāzēs esošo visa veidu informāciju. Pildot dienesta pienākumus un uzrādot valsts drošības iestādes amatpersonas apliecību, bez kavēšanas varēs brīvi ieiet iestādēm, komersantiem, organizācijām un privātpersonām piederošajās nedzīvojamās telpās.

Specdienesta darbinieks dienesta interesēs bez maksas varēs izmantot valsts un pašvaldību, bet izņēmuma gadījumos - arī privātpersonām piederošos sakaru un masu informācijas līdzekļus. Izdevumi par privātpersonām piederošo sakaru un masu informācijas līdzekļu izmantošanu jāatlīdzina, ja īpašnieks to pieprasa. Tāpat specdienesta amatpersona varēs nēsāt dienesta vai personiskos ieročus un speciālos līdzekļus, kā arī drošības iestādē piespiedu kārtā nogādāt personas, ja tās šajā iestādē neierodas bez attaisnojoša iemesla.

Grozījumi šajā likumā paredz šo likumu papildināt ar jaunu pantu "Valsts drošības iestādes vadītājs". Šis pants cita starpā reglamentēs specdienesta vadītāja amatā iecelšanas un atbrīvošanas kārtību, lai saskaņotu regulējumu attiecībā uz DP un Militārās izlūkošanas drošības dienesta priekšnieku iecelšanu un atbrīvošanu. Savukārt attiecībā uz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora iecelšanu, saglabājama SAB likumā pašlaik noteiktā kārtība biroja direktora iecelšanai amatā.

Grozījumos precizēti arī noteiktie informācijas aizsardzības nosacījumi. Pirmkārt, precizēts, ka tie attiecas ne vien uz dienestā esošajām vai atvaļinātajām personām, bet arī darbā esošajiem vai atvaļinātajiem darbiniekiem. Otrkārt, precizēts, ka aizsargājama ir ne vien tāda informācija, kas attiecīgajai amatpersonai ir pieejama sakarā ar dienesta amata pienākumu pildīšanu, bet arī tāda informācija, kas tai bijusi pieejama šādā pašā sakarā.

Ar grozījumu spēkā stāšanos kopumā būs novērsta situācija, kad valsts dienesta attiecībās faktiski tiek piemērotas Darba likuma normas. Vienotais valsts drošības iestāžu amatpersonu dienesta gaitas regulējums attieksies uz visām specdienestu amatpersonām, kā arī noteiktos jautājumos kā ierobežojumi pieņemšanai darbā, informācijas aizsardzības pienākums. Ņemot vērā to, ka grozījumi paredz dienesta tiesisko attiecību noregulējumu, kā rezultātā turpmāk zudīs nepieciešamība pēc darba tiesisko attiecību piemērošanas dienesta tiesiskajās attiecībās, tajā skaitā darba līgumu noslēgšanas.

Grozījumi paredz, ka valsts drošības iestādes vadītājs varēs izsludināt un izmaksāt atlīdzību jebkurai personai par palīdzību valsts drošības apdraudējuma pārvarēšanā, kā arī noziedzīga nodarījuma atklāšanā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu aizturēšanā.

Grozījumi arī paredz, ka Drošības policijas priekšnieks var noteikt amatus, kuru pienākumu izpildi veic, pastāvīgi nēsājot formas tērpu, kā arī nosaka šā formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu, izsniegšanas normas un formas tērpa nēsāšanas kārtību.