Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Izslēgt mēs to nevaram, jo šobrīd ir sakrituši ļoti daudzi notikumi cits uz cita: tiek skartas gan valsts politiskās intereses, gan arī te ir finanšu sistēmas jautājumi – viena no lielākajām bankām ["ABLV Bank"] ir nonākusi ļoti sarežģītā situācijā. Tāpēc nevaram izslēgt, ka Latvijas nelabvēļi varētu izmantot šo situāciju savām interesēm, vai pat, ļoti iespējams, iniciēt šādus notikumus. Tāpēc ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem. Visām Latvijas varas iestādēm ir jāsanāk kopā, jāstrādā kopā," sacīja Putniņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka, piemēram, "Norvik bankas" lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova paustais medijiem attiecībā uz FKTK iesaisti negodprātīgās darbībās neatbilst patiesībai. "Man nav tādas informācijas, ka komisija vai komisijas darbinieki būtu kaut kādā mērā iesaistīti vai saistīti ar tām darbībām, par kurām runā Guseļņikova kungs. Mums ir pietiekami sarežģīta vēsture ar šīs bankas uzraudzību. Tas, ko apgalvo šī persona [..], nav taisnība," teica Putniņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Rimšēvičs ar starpnieku palīdzību regulāri pieprasījis kukuļus kopš 2015. gada, draudot pretējā gadījumā pret "Norvik banku" vērst sankcijas. Latvijas Bankas prezidents esot Guseļņikovam sacījis, ka viņš varot "Norvik bankas" īpašniekam palīdzēt, jo FKTK, kas veic banku darbības uzraudzību, esot viņam lojāla iestāde.

"Norvik banka" arī iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.

Tāpat ziņots, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume informēja, ka konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas – augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro. Izmeklēšanas interesēs izmeklētāju pārstāvji sīkākas ziņas par lietu sniegt atteicās, tostarp neprecizēja, vai lieta ir saistīta ar likvidējamo "Trasta komercbanku", saistībā ar kuras likvidēšanu ir ierosināta lieta, kurā figurē maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms.

Vēstīts arī, ka FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, sestdien, 18. februārī, ārkārtas sēdē nolēma "ABLV Bank" uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.