Kopumā gan Vējonim uzticas vairāk iedzīvotāju, nekā Saeimai, valdībai un partijām, secināts aptaujā.
Pēdējo septiņu gadu laikā augstāko sabiedrības uzticību baudījusi Laimdotas Straujumas otrā valdība 2014. gada decembrī, kad tai uzticējās 27% iedzīvotāju, bet neuzticējās 64%. Šos rādītājus Kučinska valdībai vēl nav izdevies pārsniegt, taču 2016. gadā viņa valdībai uzticējās 19% un neuzticējās 73% iedzīvotāju, bet pērnā gada nogalē uzticību tai pauda jau 25% iedzīvotāju. Par sešiem procentpunktiem sarucis arī neuzticību izteikušo īpatsvars.
Saeimai 2016. gadā uzticējās 12%, bet neuzticību pauda 82% iedzīvotāju. Savukārt pērn decembrī tai uzticējās 19% iedzīvotāju. Neuzticību paudušo īpatsvars samazinājies līdz 74%.
Nelielas pozitīvas izmaiņas sasniegušas arī partijas. Tām otro reizi septiņu gadu laikā neuzticību paudušo īpatsvars ir mazāks par 80% un apstājies pie 79% atzīmes. Savukārt uzticību tām pauduši 11% iedzīvotāju, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par četriem procentpunktiem labāks rezultāts.
Tikmēr jau otro gadu pēc kārtas rūk tautas uzticība Vējonim. Vislielāko Latvijas iedzīvotāju uzticību viņš baudīja pirmajos prezidentūras mēnešos. Saskaņā ar sociālās aptaujas rezultātiem, 2015. gada decembrī jeb piecus mēnešus pēc ievēlēšanas Vējonim uzticējās 65% valsts iedzīvotāju. Šis pēdējos septiņos gados, kuros prezidējis gan Valdis Zatlers, gan Andris Bērziņš, bija augstākais uzticības reitings. Tomēr jau nākamajā gadā šis rādītājs saruka līdz 58%, bet aizvadītā gada decembrī sasniedza 54%.
Vējoņa prezidentūrai decembrī neuzticējās 34%. Neuzticēšanās kopš Vējoņa stāšanās amatā pieaugusi par desmit procentpunktiem.
SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš laikrakstam gan norāda, ka pēdējo divu gadu laikā uzticēšanās Vējoņa prezidentūrai ir stabila. Pareizāk būtu pieņemt, ka Vējoņa prezidentūras pirmajos mēnešos bijuši kaut kādi īpaši notikumi, kas īslaicīgi ietekmējuši reitingu, uzsver Kaktiņš.
Ar šādu uzticības reitingu Valsts prezidents atrodas astotajā vietā. Pirmajā ir izglītības iestādes, bet aiz tām bruņotie spēki, veselības aprūpes iestādes, policija un pašvaldības, kā arī radio un televīzija. Turklāt bruņotie spēki, veselības aprūpes iestādes un televīzija sabiedrības acīs kļuvuši uzticamāki, liecina aptaujas rezultāti.