Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Gan atsevišķu komisijas ekspertu, gan dažu uzaicināto personu paustais komisijas sēdēs virza komisijas uzmanību prom no Saeimas doto uzdevumu izpildes. Pārāk bieži personu iztaujāšanas pārvēršas par bezjēdzīgām diskusijām un nenonāk līdz valsts sagrābšanas pazīmju identificēšanai un izmeklēšanai," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž politiķis.

Jautājums par Satversmes apdraudētību izgaismoja komisijas nespēju piesaistīt atzītus konstitucionālo tiesību ekspertus, uzskata deputāts. Viņaprāt, tā vietā, lai atliktu šī jautājuma izskatīšanu līdz laikam, kad šie eksperti varētu piedalīties, tika ieplānots aicināt citus juristus, kuri pašlaik ir samērā tālu no konstitucionālo tiesību problemātikas. Arī "Rīdzenes sarunās" iesaistīto vai pieminēto personu iztaujāšana līdz šim nav devusi ieguldījumu komisijas mērķu sasniegšanu, piemēram, Ainārs Šlesers tā arī nesniedza atbildes uz komisiju interesējošajiem jautājumiem, uzsver Judins.

Viņš arī piebilst, ka komisijas darbā ir vērojamas lielas problēmas plānošanā. "Tālākam periodam darba plānošana iesākās vien tad, kad norādīju, ka komisijai būtu jāuzklausa vismaz vēl 15 cilvēki. Izmeklēšanai svarīgu personu iztaujāšanai ir atlicis ārkārtīgi maz laika, bet šādu personu vēl ir daudz. Iztrūkst komisijas deputātu savstarpējās diskusijas par izmeklēšanas gaitā gūtajām atziņām," klāsta deputāts.

Komisijas vadītājas Ingunas Sudrabas (NSL) piedāvātais turpmākās iztaujāšanas plāns, ņemot vērā iepriekš notikušo iztaujāšanu pieredzi, Judinam nešķiet reālistisks. Kā piemēru viņš min šodienas sēdi, kur piedāvāts uzklausīt ne vien Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij"), bet arī Daini Liepiņu (LRA), Jāni Dūklavu (ZZS) un Juri Gulbi. Lemberga iztaujāšanai piedāvāts atvēlēt vienu stundu, bet pārējiem pa 30 minūtēm katram. "Pie esošās prakses, kad uzaicinātajiem ļauj neierobežoti uzstāties un izpausties, man ir bažas, ka Lembergs ar savu priekšlasījumu varētu neiekļauties visā atvēlētajā laikā, kur nu vēl atbildēt uz deputātu jautājumiem," norāda Judins.

Strādājot ar "oligarhu krimināllietas" un operatīvās lietas materiāliem, Judins guvis pārliecību, ka pieņēmumi par valsts sagrābšanas mēģinājumiem Latvijā apstiprinās. Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir radījis ļoti apjomīgu lietu, kurā ir atrodami materiāli, kas apstiprina aizdomas par noziedzīgiem nodarījumiem un nepārprotami norāda uz politisko korupciju un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, klāsta Judins.

"Vienlaikus, tagad parlamentārās izmeklēšanas laikā ir atklājies, ka ne visi cilvēki, kuru rīcībā bija izmeklēšanai svarīga informācija un kuru liecības varētu palīdzēt noziegumu pierādīšanā, tika identificēti un nopratināti KNAB izmeklēšanas laikā. Diemžēl izmeklētāji nav izmantojuši visas iespējas iegūt papildu pierādījumus. Valsts sagrābšana nav Krimināllikumā ierakstīts jēdziens, tomēr tā ir saistīta ar vairākām darbībām, kas ir krimināli sodāmas un krimināllietas un operatīvās lietas materiālos ir atrodamas pietiekami skaidras norādes uz izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem," uzskata deputāts.

Pašlaik normatīvie akti neļaujot publiskot atsevišķus krimināllietu materiālus pēc lietu izbeigšanas, tomēr vairāku dokumentu publiskošana ir sabiedrības interesēs, akcentē Judins. "Šī lieta nav tikai saistīta ar sešus gadus seniem notikumiem - tā ir saistīta arī ar mūsdienu valsts pārvaldi," uzsver politiķis.
Vērtējot KNAB izmeklēšana gaitu, kas nav novedusi pie lietas nodošanas tiesai, Judins norāda, ka viens no trūkumiem bija tas, ka sadarbība starp tiesībsargājošām iestādēm nav pietiekami efektīva.

"Gan publicētās "Rīdzenes sarunas", gan parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā izgaismotie jautājumi ir nozīmīgi sabiedrībai - tie skaidri norāda, kā šodien Latvijā tiek kārtoti politiskie procesi un kurš to dara. Latvijā vairākus medijus ietekmē cilvēki, kas cenšas gūt personisku labumu uz sabiedrības rēķina, līdz ar to šie mediji nesniedz sabiedrībai objektīvu informāciju par valstī notiekošajiem procesiem. Tas rada riskus, ka iedzīvotāji var akceptēt valsts sagrābšanas procesus ilgtermiņā. Uzsveru - valsts sagrābšana ilgtermiņā ir iespējama tikai tad, ja sabiedrība caur vēlēšanām nodrošina negodprātīgiem politiķiem iespējas ietekmēt saimnieciskās un politiskās norises," norāda Judins.