Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kūtris skaidroja, ka šādas izmaiņas jāveic arī tāpēc, lai veicinātu pilsoņu aktivitāti vēlēšanās.

Komisijas sēdē tās priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka katrs kandidāts sevi ir saistījis ar konkrēto partiju nevis kādu citu spēku, kura sarakstā varētu tikt ierakstīts. Savukārt deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) norādīja, ka drīzāk būtu atbalstāma mažoritārās sistēmas ieviešana, kad persona var kandidēt no vienmandātu apgabaliem. Kūtris pauda atbalstu kolēģa rosinājumam, kuram būtu nepieciešami grozījumi Satversmē.

Par Kūtra rosinājumu vēl būs jālemj Saeimai.

Tāpat komisija noraidīja deputāta rosinājumu likumā noteikt, ka, sākot ar aiznākamajām Saeimas vēlēšanām, iekļūšanas barjera parlamentā tiktu samazināta no 5% līdz 3%. Sanāksmē diskusijās izskanēja, ka tās būtu lielas pārmaiņas, tomēr pašlaik zem 5% barjeras nepaliek tik liels skaits balsu, lai situāciju vērtētu kā ļoti problemātisku.

Kā ziņots, saskaņā ar parlamentārieša priekšlikumu, vēlēšanu zīmē atbalstīto - nenosvītroto un papildus ierakstīto - kandidātu skaits drīkstētu par trim kandidātiem pārsniegt vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu. Ierakstot citus kandidātus, vēlētājam būtu jānorāda saraksta numurs un konkrētā kandidāta vārds un uzvārds.

Apkopojot vēlēšanu rezultātus, par labu kandidātam būtu jāskaita arī tās vēlēšanu zīmes, kurās viņa vārds un uzvārds ir ierakstīts cita kandidātu saraksta vēlēšanu zīmē.

Iepriekš Kūtris šos grozījumus par "grozāmajiem sarakstiem" rosināja 2015. gadā, bet tolaik tie neguva parlamenta atbalstu.

Deputāts aicina noteikt, ka viņa piedāvātās izmaiņas stājas spēkā 2019. gadā. Līdz ar to tās attiektos uz aiznākamajām Saeimas vēlēšanām, kas paredzētas 2022. gadā.