"Neeksistē tādas tiesību normas, kas noteiktu par pienākumu automātiski piešķirt pilsonību valstī dzimušiem bezvalstniekiem. Par bērniem līdz 18 gadu vecumam atbildīgi ir viņa vecāki. Piešķirt pilsonību personai, kura ģimene nevēlas bērna nākotni saistīt ar Latviju, nozīmē risku radīt jaunu valstij nelojālu pilsoņu loku. Pieaugot personai pašai būs iespējas izdarīt patstāvīgu izvēli par labu Latvijas pilsonībai," skaidro nacionālās apvienības pārstāve Sanita Dika-Bokmeldere.
Šāds prezidenta ierosinājums neesot atbalstāms arī tāpēc, ka Latvijā joprojām ir dalīta izglītības sistēma. "Ja mērķis ir saliedēta un vienota Latvijas sabiedrība, būtu jāsāk ar lēmumu par bērnudārzu un skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā," uzskata nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
"Ja rūpes tiešām būtu par vienotu sabiedrību, tad prezidents aizstāvētu ideju par skolu tīklu vienā – latviešu – valodā. Pašreizējais Raimonda Vējoņa priekšlikums drīzāk atgādina mēģinājumus iegūt prokrieviskās partijas "Saskaņa" atbalstu pirms prezidenta vēlēšanām," norāda R. Dzintars.