Likumdevējs Pilsonības likumā ir ietvēris atšķirīgus latviešu un līvu Latvijas pilsonības iegūšanas nosacījumus, kā arī atšķirīgus latviešu valodas prasmes apliecināšanas nosacījumus. Ministru kabineta noteikumi attiecas gan uz personām, kuras Latvijas pilsonību iegūst naturalizācijas kārtībā vai reģistrējas par Latvijas pilsoņiem saskaņā ar Pilsonības likumu un kurām līdz ar to pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, gan uz latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas – Brazīlijā, Venecuēlā, Krievijā, ASV.
Praksē ir secināts, ka 80% gadījumu latviešu valodas prasmi latvieši un līvi nokārto pirmajā pārbaudes reizē, pat ja viņu dzīvesvieta ir ārvalstīs. Tāpat praksē ir secināts, ka latviešiem un līviem, kuri latviešu valodas prasmes pārbaudi nenokārto pirmajā reizē, ir nepieciešams salīdzinoši īss termiņš latviešu valodas runas un lasītprasmes pilnveidošanai. Savukārt rakstītprasmes pilnveidošanai tomēr ir nepieciešams ilgāks laiks.
Vienlaikus ir konstatēts, ka latviešiem un līviem, kuru dzīvesvieta ir ārpus Latvijas un kuri nenokārto latviešu valodas prasmes pārbaudi ar pirmo reizi, ierasties Latvijā uz atkārtotu pārbaudi pēc trim mēnešiem ir sarežģīti un bieži vien pat neiespējami.
Lai nezaudētu mūsdienu globālās pasaules apstākļos Latvijas pilsoņu kopumu, nepieciešams grozīt Ministru kabineta noteikumos noteikto atkārtotās latviešu valodas prasmes pārbaudes kārtošanas termiņa nosacījumu latviešiem un līviem, nosakot, ka atkārtoti valodas prasmes pārbaudi tie var kārtot bez termiņa ierobežojuma viena Latvijas pilsonības iegūšanas iesnieguma izskatīšanas laikā.