Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Lielbritānijas ministri pēdējā laikā izteikušies, ka Londona varētu iet savu ceļu, ja sarunas neizdotos.

"Godīga vienošanās ir daudz labāka nekā nekāda vienošanās," Eiropas Savienības (ES) "Breksita" darba grupā paziņoja Barnjē.

Lielbritānija un ES pagājušajā mēnesī sāka oficiālas sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no bloka, balstoties uz Barnjē izstrādāto grafiku, kas paredz vispirms atrisināt jautājumu par tiesībām Lielbritānijā dzīvojošajiem citu ES valstu pilsoņiem un britiem, kuri dzīvo citās ES valstīs.

Pēc tam paredzēts risināt jautājumu par Lielbritānijas izstāšanās "rēķinu", kas varētu sasniegt 100 miljardus eiro, un robežu starp Apvienotajā Karalistē ietilpstošo Ziemeļīriju un Īriju, kas ir ES dalībvalsts.

Tikai tad, kad būs panākts pietiekams progress šajos trīs jautājumos, ES apsvērs Lielbritānijas prasību sākt sarunas par Londonas tālākajām attiecībām ar Briseli, tostarp visiem nozīmīgajiem tirdzniecības līgumiem.

Barnjē "Breksita" darba grupā sacīja, ka ES nepieļaus kompromisus šajā sarunu grafikā, un vairākkārt uzsvēra, ka Lielbritānija nevarēs vienkārši izvēlēties sev tīkamākās saistības ar ES, kā uzskata vairāki britu politiķi.

"Nevar būt pa pusei iekšā un pa pusei ārā," runājot par dalību vienotajā tirgū, uzsvēra Barnjē.

Viņš norādīja, ka ES izteikusies ļoti skaidri šajos jautājumos, bet piebilda, ka nav pārliecināts, vai Lielbritānija ir visu sapratusi.

"Lēmumam pamest ES ir sekas un mums jāpaskaidro (..) šīs sekas," sacīja Barnjē.

Viņš iepriekš brīdinājis, ka sarunas jāpabeidz līdz 2018.gada oktobrim, lai dotu laiku visām pusēm ratificēt gala variantu līdz 2019. gada martam.