"Esam tās apzinājuši un cenšamies sakārtot," apliecināja dienesta vadītāja. Viņa minēja, ka divas galvenās šo "pelēko zonu" iezīmes ir atkritumu pārrobežu pārvadājumi un centieni saņemt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa.
Koļegova skaidroja, ka Latvijā piesārņojuma kontrolē katrā reģionā strādā pa pieciem VVD speciālistiem. Rīgā vidēji tiem vajadzētu būt desmit cilvēkiem, bet piecas inspektoru vietas ir vakantas. VVD vadītāja ir pārliecināta, ka dienesta efektivitāte ir visai augsta, taču resursu pietrūkst.
Lūgta komentēt, kā Rīgā, Starta ielā, atļauto 30 tonnu lietoto riepu vietā varēja tikt uzglabātas 1000 tonnas riepu, Koļegova norādīja, ka riepu uzkrājumi veidojas visās dalībvalstīs, jo nav attiecīgas pārstrādes jaudas. "Arī Latvijā šīs jaudas ir par mazu, līdz ar to ir izveidojies šis uzkrājums," viņa norādīja. Pārvaicāta, vai tādā gadījumā VVD ir vienkārši ļāvis uzņēmumam krāt šīs riepas, Koļegova uzsvēra, ka dienests neko nav ļāvis krāt. VVD ir noteicis termiņu riepu izvešanai, puse jau ir nodota pārstrādei tepat Latvijā, viņa sacīja.
Vaicāta, kas šobrīd notiek teritorijā Aucē, kur konstatēti 40 000 litri nezināmas izcelsmes ķīmisko vielu un to maisījumi, VVD vadītāja informēja, ka teritorija tiek uzraudzīta. Viņa arī pauda, ka šī nav nekāda ārkārtas situācija, jo dienests katru gadu saņem ziņas vai atklāj vietas, kurās kāds vēlas atbrīvoties no savulaik uzkrātām vielām. Katru gadu ir vismaz viens šāds gadījums un VVD vienmēr ar to ticis galā, teica Koļegova.