Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vējonis uzrunā apsveica sabiedrotos no Kanādas, Albānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas, kas ietilpst Kanādas vadītās daudznacionālās kaujas grupas sastāvā.

"Tas parāda NATO apņemšanos aizstāvēt ikvienu alianses dalībvalsti. Tas arī pierāda, ka mēs saprotam, ka apdraudējums vienam sabiedrotajam ir apdraudējums mums visiem, apdraudējums tiem principiem un vērtībām, uz kurām balstās mūsu alianse un kurus mēs aizstāvam," teica Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka Latvija kopš pievienošanās NATO 2004.gadā ir attīstījusi savas aizsardzības spējas, tomēr situācija pasaulē pēdējo gadu laikā ir kļuvusi nedrošāka, ko izraisījusi Krievijas agresīvā rīcība pret tās kaimiņvalstīm.

"Ar formālu dalību NATO nepietiek. Tādēļ mūsu alianse ir rīkojusies ātri, apņemoties uzlabot Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pašaizsardzības spējas ar NATO paplašināto klātbūtni. Es sveicu mūsu uzticamos sabiedrotos," sacīja Valsts prezidents, uzsverot, ka NATO paplašinātā klātbūtne ir ne tikai apmācības misija, bet aktīvi atturēšanas pasākumi.

Vējonis apliecināja, ka Latvija turpinās uzlabot savas militārās spējas, pildot saistības kā NATO dalībvalsts, un janvārī Latvijas aizsardzības budžets sasniegs 2% no IKP. Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija līdz ar pārējām Baltijas valstīm ir piedalījušās operācijās Afganistānā un Irākā, kā arī misijās Vidusjūrā, Mali un Somālijas piekrastē, kā arī ir gatava turpināt cīnīties pret terorismu Starptautiskajā koalīcijā cīņā pret "Daesh".

Uzrunu teica arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš uzteica karavīrus, kuri piedalās kaujas grupā, norādot, ka viņi iemieso NATO "unikālo garu un solidaritāti".

Viņš pauda sapratni, ka nav viegli būt prom no ģimenes un tuvajiem, bet karavīru klātbūtne Latvijā ir ļoti novērtēta. "Šodien NATO piepilda Varšavas samitā dotos solījumus, lai aizturētu agresiju un saglabātu mieru," izteicās NATO ģenerālsekretārs.

Viņš uzsvēra, ka NATO ir partneri, kuri strādā kopā, uzsverot, ka alianse reprezentē vienotību un solidaritāti.

Arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) uzrunā karavīriem sacīja, ka nav šaubu par to, ka bataljona klātbūtne stiprinās kolektīvās aizsardzības spēkus un šajos laikos sadarbība ir īpaši vajadzīga. Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans uzsvēra, ka Kanādas misija šeit sūta signālu visai pasaulei.

Viņš atgādināja, ka šī ir lielākā Kanādas misija kopš Aukstā kara beigām Eiropā. Ministrs izteicās, ka Kanādai ir jauna aizsardzības politika, kas ietver nodrošināt mieru valstī, Ziemeļamerikā un arī citviet NATO dalībvalstīs, ja tas ir vajadzīgs.

Attiecībā uz situāciju ar Krieviju Sadžans norādīja, ka Kanāda ir atvērta dialogam, bet tā sniegs stipru atbalstu saviem sabiedrotajiem. Ministrs vēlreiz uzsvēra, ka šī misija nav izrādīt ofensīvu, bet gan atturēšanas misija.

Kopīgajā amatpersonu preses konferencē Vējonis vēlreiz pauda, ka NATO spēku klātbūtne Latvijā ir ļoti svarīgs solidaritātes apliecinājums, kas pierāda alianses spēju ātri reaģēt uz iespējamajiem draudiem.

Prezidents uzsvēra, ka NATO kaujas grupām ir aizsardzības raksturs un tās nekādā gadījumā nevar tikt uztvertas kā drauds Krievijai. Vējonis papildināja, ka Latvija ir gatava darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu NATO spēku klātbūtni šeit, turpinot rūpēties par savu drošību.

Stoltenbergs savukārt piebilda, ka šis kaujas bataljons ir "daļa no plašākas bildes", jo NATO spēki ir visās Baltijas valstīs un Polijā, kur kopumā izvietoti ap 4000 karavīru. Tāpat NATO ģenerālsekretārs izteicās, ka viņš ir priecīgs redzēt tik lielu Kanādas iesaisti drošības stiprināšanā Eiropā.

Viņš sacīja, ka NATO arvien turpina meklēt dialogu ar Krieviju, un tas ir sevišķi vajadzīgs laikā, kad ir augsta spriedze. "Dialogs ir svarīgs, lai mazinātu riskus. (...) Tam ir jābūt caurspīdīgam un saprotamam," pauda Stoltenbergs.

Jautāts, vai gadījumā, ja būtu kāds militārs konflikts, bataljons spētu iesaistīties militārā darbībā, Stoltenbergs pauda, ka tādā gadījumā bataljons būs gatavs aizstāvēt valsts robežas, tomēr NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka patlaban nav tūlītēju un nenovēršamu draudu kādai no alianses dalībvalstīm, tostarp Latvijai.

Jau ziņots, ka šodien Ādažu bāzē notiek svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija, kurā piedalās arī Stoltenbergs, Latvijas aizsardzības ministrs Bergmanis un Kanādas aizsardzības ministrs Sadžans.