Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Saskaitot 44 miljonus no 47 miljoniem reģistrēto vēlētāju balsu, kļuvis zināms, ka Makrons pieveicis galēji labējo Marinu Lepēnu, iegūstot 65,31% balsu.
Ministrija arī atklāja, ka 12,5% nodoto biļetenu bija neaizpildīti vai sabojāti. 24,5% reģistrēto vēlētāju vēlēšanās nepiedalījās.

Neilgi pēc aptauju veicēju sākotnējās rezultātu prognožu publiskošanas Makronam bijusi "īsa un sirsnīga" telefonsaruna ar Lepēnu, paziņojusi Makrona komanda. Arī pati Lepēna pavēstījusi, ka piezvanījusi savam 39 gadus vecajam sāncensim un apsveikusi viņu ar uzvaru vēlēšanās, vēlot veiksmi "milzīgo izaicinājumu" priekšā.

Lepēna paziņoja, ka viņas partija Nacionālā fronte (FN) vēlēšanās guva "vēsturiskus" panākumus. Viņa arī piebilda, ka vadīs FN jūnijā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.

Tikmēr Makrons vēlēšanu rezultātus skaidroja kā "cerību" un "jaunu nodaļu" Francijai.

"Šovakar sākas jauna nodaļa mūsu ilgajā vēsturē. Es vēlos, lai tā būtu cerību un atjaunotas pārliecības" nodaļa, aģentūrai AFP paziņoja Makrons.

Makrons svētdien pēc acīmredzamās uzvaras Francijas prezidenta vēlēšanās solīja, ka apkaros valsti pārņēmušo sašķeltību.

"Esmu sadzirdējis dusmas, bažas un šaubas, ko pauda liels jūsu skaits," uzrunā savas kampaņas štābā Parīzē paziņoja Makrons.

"Es ar visu savu spēku cīnīšos pret šķelšanos, kas mūs grauj," viņš uzsvēra.

Francijā jaunākais jebkad ievēlētais prezidents arī solīja "atjaunot saikni starp Eiropu un tās pilsoņiem".

"Mūsu ilgajā vēsturē šovakar tiek atvēta jauna nodaļa," paziņoja 39 gadus vecais politiķis, solot, ka viņa prezidentūru raksturos "cerība un atgūta pārliecība".

Bijušais ekonomikas ministrs arī paziņoja, ka viņa vadībā "Francija būs priekšējās līnijās cīņā pret terorismu".

Makronu apsveicis Francijas prezidents Fransuā Olands, kurš vēlēšanu rezultātus skaidroja kā vēlētāju izvēli par labu Eiropas Savienībai (ES) un atvērtību pasaulei.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses pārstāvis Štefens Zeiberts tviterī apsveica Makronu ar pārliecinošo uzvaru, sakot, ka tā ir "stipras un vienotas Eiropas un Francijas - Vācijas draudzības uzvara".

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers slavēja Francijas vēlētājus par proeiropeiskā Makrona atbalstīšanu.

"Esmu priecīgs, ka francūži izvēlējās nākotni Eiropā," Junkers rakstīja tviterī.

Makronu apsveica arī Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, uzsverot, ka vēlētāju Francijā ir izvēlējušies "brīvību, vienlīdzību un brālību" un "teikuši "nē" viltus ziņām".

Tikmēr Nīderlandes galēji labējās Brīvības partijas līderis Gērts Vilderss apsveica Lepēnu ar vēlēšanu rezultātiem.

"Labs panākums jebkurā gadījumā (..) miljoni patriotu balsoja par jums. Jūs uzvarēsiet nākamajā reizē - tāpat arī es," Vilderss rakstīja tviterī.

Francijas prezidenta vēlēšanas iezīmēja cīņu starp dažādiem pasaules skatījumiem.

Makrons ir iestājies par ES un centies aizstāvēt globalizācijas priekšrocības, savukārt nacionālistiski noskaņotā Marina Lepēna solījusi pirmajā vietā stādīt Franciju.