31.03.2017 12:56

Pirms runāt par nākotnes attiecībām, ES sagaida "ievērojamu progresu" sarunās par pašu "Breksitu"

Autors  BNS/AFP/DW
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Pirms runāt par nākotnes attiecībām, ES sagaida "ievērojamu progresu" sarunās par pašu "Breksitu" arhīvs

Sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) būs ilgas un sarežģītas, piektdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks (att.), iepazīstinot ar sarunu vadlīniju projektu.

Viņa sagatavotajā dokumentā noraidīta Apvienotās Karalistes premjerministres Terēzas Mejas prasība vienlaikus uzsākt sarunas gan par izstāšanos, gan par abu pušu nākotnes attiecībām.


Tusks norādīja, ka ES iestājas par "pakāpenisku pieeju", par prioritāti izvirzot Lielbritānijas izstāšanās nosacījumu saskaņošanu. Tikai tad, kad šajā jautājumā saskaņā ar ES līderu atzinumu būs panākts "pietiekams progress", būs iespējams pāriet uz nākamo sarunu fāzi par nākotnes attiecībām.

"Vienlaicīga paralēlu sarunu uzsākšana par visiem jautājumiem, kā iesaka daži Apvienotajā Karalistē, nenotiks," preses konferencē uzsvēra Tusks. "Tad un tikai tad, kad būsim sasnieguši būtisku progresu par izstāšanos, mēs varēsim apspriest mūsu nākotnes attiecību ietvaru."

ES uzstāj, ka jaunu tirdzniecības līgumu starp abām pusēm būs iespējams parakstīt vienīgi pēc tam, kad Lielbritānija 2019. gadā būs no bloka izstājusies, tomēr nav izslēgta iespēja uzsākt sarunas par nākotnes attiecību "ietvaru" jau agrāk.

Astoņas lapaspuses garais vadlīniju projekts paredz arī iespēju slēgt "pārejas līgumus", kas būtu bloka interesēs, taču tie būtu ar ierobežotu termiņu un varētu darboties vienīgi saskaņā ar pastāvošajām ES tiesību normām.

Kā viena no vissteidzamāk risināmajām prioritātēm dokumentā minēta Lielbritānijā dzīvojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu un kontinentā mītošo britu tiesiskā statusa atrisināšana, aicinot saglabāt visas viņu tiesības, kas iegūtas pirms Lielbritānijas izstāšanās no bloka.

Arī Maltas premjerministrs Džozefs Muskats, kura pārstāvētā valsts šobrīd pilda ES rotējošās prezidentūras pienākumus, uzsvēra, ka "neviena no pusēm nedrīkst izmantot pilsoņus kā tirgošanās instrumentus".

Savukārt Tusks norādīja, ka Lielbritānijai esot jāpilda visas savas saistības, kuras tā uzņēmusies kā ES dalībvalsts. "Tas ir tikai taisnīgi pret visiem cilvēkiem, kopienām, zemkopjiem, zinātniekiem un tā tālāk, kuriem mēs, visas 28 [dalībvalstis], esam apsolījuši un esam parādā šo naudu," atzina Eiropadomes prezidents.

Dokumentā arī teikts, ka ES darīs visu, lai panāktu "konstruktīvu" vienošanos ar Lielbritāniju par bloka atstāšanu, taču vienlaikus tā būs gatava gadījumam, ja vienošanos panākt neizdosies.

ES "pieliks lielas pūles, lai sasniegtu šo rezultātu, taču tā sagatavosies, lai spētu tikt galā arī ar situāciju, ja sarunas būs neveiksmīgas", teikts vadlīniju projektā, kuru paredzēts nosūtīt saskaņošanai pārējām 27 ES dalībvalstīm.

Paredzēts, ka vadlīnijas tiks apstiprinātas 29. aprīlī gaidāmajā "Breksitam" veltītā īpašā ES samitā.