Saskaņā ar šiem rezultātiem VVD ieguvusi 33 no 150 parlamenta deputātu vietām. Tas gan ir par astoņām vietām mazāk, nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās.
Otrajā vietā ierindojusies Gērta Vildersa vadītā galēji labējā Brīvības partija (PVV), kas izcīnījusi 20 mandātus, savu pārstāvniecību palielinot par piecām deputātu vietām.
Trešo vietu dala kristīgie demokrāti (CDA) un centriskā partija D66, kas katra ieguvusi pa 19 deputātu vietām, savu pārstāvniecību palielinot attiecīgi par sešām un septiņām vietām.
Arī Zaļo kreiso partijai klājies labi, tai izcīnot 14 mandātus.
Tikmēr graujošu sakāvi cietusi Rites līdzšinējās koalīcijas partnere kreisi centriskā Darba partija (PvdA), kas ieguvusi tikai deviņas deputātu vietas, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2012.gadā tā izcīnīja 38 mandātus.
Vēlētāju aktivitāte pārsniegusi 80%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 30 gadu laikā, un eksperti uzskata, ka lielā vēlētāju aktivitāte nākusi par labu proeiropeiskajām un liberālajām partijām.
2012. gadā pie balsošanas urnām devās nepilni 75% balsstiesīgo vēlētāju.
Rite pēc daļējo vēlēšanu rezultātu uzzināšanas paziņoja, ka ir uzvarējis "nepareizo populismu", ar to domājot galējo labējo politiķi Gērtu Vildersu.
Vilderss savukārt paziņoja, ka Rite vēl nav redzējis visu, kas viņam pa spēkam. "Tās nav 30 vietas, uz kurām cerēju, bet mēs esam ieguvuši vietas," paziņoja Vilderss, piebilstot, ka "patriotu pavasaris vēl pienāks".
Tikmēr Eiropas līderi jau apsveikuši Riti ar uzvaru vēlēšanās.
Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja, ka Rite guvis skaidru uzvaru pār ekstrēmismu, bet Vācijas kancleres Angelas Merkeles kancelejas vadītājs Pēters Altmaiers tviterī ierakstīja: "Nīderlande, ak Nīderlande, tu esi čempione! Apsveicu ar šo lielisko rezultātu."
Daudzi ar bažām sekoja līdzi vēlēšanām Nīderlandē, uzskatot tās par indikatoru populistu iespējamajiem panākumiem citās gaidāmajās vēlēšanās Eiropā.
Francijā šomēnes notiks prezidenta vēlēšanas, bet Vācijā septembrī gaidāmas Bundestāga vēlēšanas.