2014. gada statistika liecina, ka 44 % no visiem sadzīves atkritumiem Eiropas Savienībā (ES) tiek pārstrādāti vai kompostēti (2004. gadā – tikai 31 %). Līdz 2020. gadam ES dalībvalstīm būtu jāpārstrādā vai jākompostē vairāk nekā 50 % no atkritumiem, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
"Eiropas Parlaments ar ievērojamu balsu vairākumu parādīja, ka tic pārejai uz aprites ekonomiku. Mēs nolēmām atjaunot ambiciozo atkritumu pārstrādes palielināšanas un noglabāšanas samazināšanas mērķi saskaņā ar Eiropas Komisijas sākotnēji piedāvāto 2014. gadā," vēsta EP ziņotāja Simona Bonafè (S&D, Itālija).
"Pieprasījums pēc izejvielām pasaules ekonomikā varētu pieaugt vēl par 50 % nākamo 15 gadu laikā. Lai mainītu šo tendenci, mums jāpieņem aprites attīstības modelis, kas materiālus un to vērtību notur apritē. Tas ir vienīgais risinājums, kas apvieno ilgtspēju ar ekonomisko izaugsmi.
Atkārtota izmantošana, pārstrāde un reģenerācija kļūst par atslēgas vārdiem jaunai paradigmai ilgtspējas, inovāciju un konkurētspējas veicināšanai – lai atkritumi no problēmas kļūtu par resursu," skaidro S. Bonafè.
Atkritumi un iepakojuma atkritumi
Līdz 2030. gadam vismaz 70 % no tā dēvētajiem sadzīves atkritumiem (mājsaimniecības un mazie biznesi) būtu jāpārstrādā vai jāsagatavo atkārtotai izmantošanai, proti, pārbaudītiem, tīrītiem un salabotiem, uzsver Eiropas Parlamenta deputāti. Eiropas Komisija piedāvāja 65 %.
Iepakojuma materiāliem, piemēram, papīram, kartonam, plastmasai, stiklam, metālam un kokam, Eiropas Parlamenta deputāti rosina noteikt 80 % normu līdz 2030. gadam, katrai materiālu grupai nosakot vidus termiņa (2025. gada) mērķi, informē S. Znotiņa-Znota.
Atkritumu noglabāšana poligonos
Likumprojekts ierobežo poligonos noglabājamo atkritumu daļu līdz 10 % 2030. gadā. Eiropas Parlamenta deputāti ierosina samazināt to līdz 5 %, lai gan ar iespējamu piecu gadu pagarinājumu noteiktos apstākļos tām dalībvalstīm, kurās poligonos noglabāto atkritumu daudzums 2013. gadā bija lielāks par 65 % no to kopējā sadzīves atkritumu daudzuma, norāda preses sekretāre.
Pārtikas atkritumi
Tiek lēsts, ka pārtikas atkritumu apjoms Eiropas Savienībā sasniedz 89 miljonus tonnu vai 180 kg uz vienu iedzīvotāju gadā. Eiropas Parlamenta deputāti atbalsta Eiropas Savienības mērķi samazināt pārtikas atkritumus par 30 % līdz 2025. gadam un par 50 % līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 2014. gadu. Viņi piedāvā līdzīgu mērķi arī jūru piesārņojošajiem atkritumiem, vēsta S. Znotiņa-Znota.
Nākamie soļi
Četri pieņemtie ziņojumi atspoguļo Eiropas Parlamenta pozīciju pirms sarunām ar ES (ministru) Padomi, kam vēl jāpieņem sava nostāja šajā jautājumā, skaidro preses sekretāre.
Situācija ES dalībvalstīs būtiski atšķiras
2014. gadā Austrija, Beļģija, Dānija, Vācija, Nīderlande un Zviedrija faktiski neapglabāja poligonos mājsaimniecību un mazo uzņēmumu radītos atkritumus, kamēr Kiprā, Horvātijā, Grieķijā, Latvijā un Maltā ¾ šādu atkritumu tika apglabāti poligonos.
Kaut atkritumu apsaimniekošana Eiropas Savienībā pēdējās dekādēs būtiski uzlabojusies, joprojām poligonos tiek apglabāta trešdaļa mājsaimniecību un mazo biznesu radīto atkritumu un mazāk nekā puse tiek pārstrādāta vai kompostēta, informē S. Znotiņa-Znota.