Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ievadot reģistra meklētājā vārdu "Latvija", kopumā atrodami 32 ieraksti – dažādas sabiedriskās organizācijas, uzņēmumi un profesionālās apvienības, kas kvalificējušās ienākšanai Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas institūciju ēkās. Tātad drīkst runāt ar deputātiem un amatpersonām, viņu palīgiem, censties pārliecināt par savu ideju pareizību vai konkurentu ideju aplamību.

Lobiju sarakstā atrodams pāris akadēmisku institūciju – Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte. Daudzas starptautiskas profesionālās asociācijas, kurās Latvijas organizācijas ir dalībnieces. Miljardiera Džordža Sorosa intereses pārstāvošais atvērtās sabiedrības fonds "DOTS" un tam draudzīgais sabiedriskās politikas centrs "Providus".

Reģistrējušās arī Ārvalstu investoru padome Latvijā un Latvijas Stividorkompāniju asociācija. Biedrība "Zemnieku saeima" cīnās par vairāk naudas lauksaimniekiem. Militārā sektora sabiedrisko seju pārstāv Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO). Tāpat reģistrā Latviju individuāli vai reģiona sastāvā pārstāv vairākas bankas un uzņēmumi: "Danske Bank", "Nordea Bank", "Komerccentrs DATI grupa" un "Latvijas Gāze".

Taču ne visi, kas vēlas kaut ko panākt Eiropas normatīvajos aktos, vienmēr reģistrējas. Ne visi, kas kaut kad reģistrējušies, savlaicīgi ir arī pārreģistrējušies. Piemēram, "Gazprom" intereses "Nord Stream" gāzes projektā Krievijas savienošanai ar Eiropu lobēja projekta padomnieks Baltijas valstīs Romāns Baumanis. Nāca arī pie Latvijas eiroparlamentāriešiem. "Gazprom" naudas netrūkst, un faktiski ar katru valsti tiek strādāts to pārstāvošo amatpersonu dzimtajā valodā. Lai ausij un sirdij tīkamāk.

Teksti un zemteksti

Ne visos gadījumos oficiāla reģistrācija vai lobētāja atpazīšana deputāta birojā garantē, ka vēlāk būs izskaitļojama un pierādāma tā vai cita parlamenta lēmuma izcelsme. Pirms pieciem gadiem Eiropas institūcijas ķērās pie izmaiņām Ūdeņu pamatdirektīvā, uzdodot dalībvalstīm īstenot plašākus ūdens kvalitātes monitoringa pasākumus un iekļaujot prioritāro vielu sarakstā arī farmaceitiskās vielas. Formāli – lai rūpētos par vidi. Taču patiesībā stāsts bija daudz prozaiskāks.

Divas grūtniecības testeru firmas cīnījās par tirgu un attiecīgi centās panākt viena otras izmantoto reaģentu aizliegumu. Bet reaģents neizbēgami nokļūst notekūdeņos. Šo stāsta versiju zināja deputāti (toreiz Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā no Latvijas darbojās Kārlis Šadurskis), zināja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierēdņi. Latvijas un citu valstu pozīcija bija noraidoša, jo industrijai šis saraksts varētu kļūt par universālu šantāžas ieroci konkurences cīņā. Galu galā farmaceitisko vielu novērojumi tika noteikti kā obligāti, taču ar mazāk stingrām prasībām nekā prioritārajām vielām.

Lai nepārprot pat sulas glāzi

Arī pašlaik pie mūsu eiroparlamentāriešiem sistemātiski piestaigā dažādu interešu pārstāvji. EP deputāts Krišjānis Kariņš stāsta, ka tās ir gan nevalstiskās organizācijas, gan uzņēmēju organizācijas, gan dažāda veida patērētāju apvienības: "Viņi uzrunā tos deputātus, kuri ir iesaistīti jebkurā likuma tapšanas stadijā. Argumentējot gan vispārīgi, gan konkrēti. Ka trešā panta ceturtā punkta otro teikumu vajadzētu mainīt... ļoti specifiski. Un mans darbs ir uzklausīt visas puses, kuras ieinteresētas jebkurā likumā."

Taču parlamenta iepriekšējā sasaukuma pieredzē bijuši arī gadījumi, kad legāls lobisms tiek smagi pārprasts un trīs deputāti pat tiesāti par to, ka piekrituši virzīt kādas intereses par naudu. Pērn Eiropas Komisija nolēma pastiprināt Pārredzamības reģistra noteikumus un rīcības kodeksā skaidri arī noteikt aizliegumu esošajiem parlamentāriešiem pieņemt apmaksātu lobēšanas darbu.

Pats Kariņš, tiekoties ar lobistiem, esot ļoti uzmanīgs. Kafejnīcā viņiem izmaksājot no savas kabatas, lai neviens nevarētu teikt, ka viņš kādam kaut vai sulas glāzi parādā. Kad Kariņš strādājis pie direktīvas pret naudas atmazgāšanu, pie viņa nākuši azartspēļu industrijas pārstāvji no dažādām valstīm, cenšoties pārliecināt, ka azartspēlēs nav nekāda naudas atmazgāšanas riska. "Amizanti. Taču mans pienākums bija uzklausīt arī viņu argumentus."

Deputāte Inese Vaidere, runājot par lobistu vizītēm, uzreiz atminas farmācijas industrijas spiedienu vakcinācijas jautājumos – arī par uzpūsto burbuli saistībā ar putnu gripas briesmām: "Viņi gribēja, lai visi vakcinējas. Taču farmācijas produkcija ir ārkārtīgi sadārdzināta un peļņa milzīga!" Parlaments spiedienu izturēja.

Par laukiem un krabjiem

Aktīvākie lobētāji tieši no Latvijas esot lauksaimnieki. Krišjānis Kariņš atzīst: "Šī ir ļoti bagāta industrija, kas var atļauties atalgot lobistus. Viņiem ir daudz vairāk naudas nekā, piemēram, mašīnbūves industrijai, un panāktais efekts ir tāds, ka mēs no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas kā politiķi sakoncentrējamies uz viņu interesēm un sitam laukā to atbalstu. Interesanti, ka sabiedrības uztverē lauksaimnieks ir vecmamma ar vienu govi, bet patiesībā tas ir milzīgs agrobizness, kas vienkārši lobē Eiropas naudu sev subsidēšanai. Un tā nauda jau neaiziet laukos dzīvojošajiem, bet gan laukos pelnošajiem."

Tomēr, jāatgādina, ne visi Latvijas lauksaimnieku interešu lobēšanu ES daudzgadu budžeta veidošanas gaitā uzskata par veiksmes stāstu – arī pašu lobiju aprindās. Lauksaimniecības biznesā svarīga ir subsīdiju proporcija attiecībā pret citām valstīm, nevis saņemtās naudas daudzums, un mēs joprojām saņemam vismazāk Eiropas Savienībā.

Premjers Valdis Dombrovskis gribēja kļūt par komisāru, bet tādi, kas liek veto Eiropas Padomes lēmumiem, par komisāriem nekļūst. Tā toreizējos notikumus skaidro Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Viņš ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kas māk iesaistīties Latvijas interešu lobēšanā starptautiskā līmenī un dara to ar labiem panākumiem. Šobrīd Šmita rūpju bērns ir norvēģu arestētais sniega krabju zvejas kuģis un latviešu zvejas tiesības arktiskajos ūdeņos pie Špicbergenas. Turklāt viņš pilnvarots runāt arī visas ES krabju zvejas industrijas vārdā.

Pašapziņa par miljonu

Didzis Šmits ir pirmais, kuram izdevās pierādīt, ka Eiropas Savienības līmenī latviešu uzņēmēji var aizstāvēt savas intereses un panākt izmaiņas normatīvajos aktos. Stāsts bija par benzopirēna normām – vielu, kas rodas kūpināšanas procesā un padara šprotes zeltaini gardas, bet gaļu smaržīgi mīkstu. Vācijas pārtikas iekārtu ražotāji uz šo normu rēķina vēlējās attīstīt savu biznesu.

Taču Latvijas šprotu ražotāji mobilizējās, arī gaļas rūpnieki pilnvaroja pieredzējušo lobistu Didzi Šmitu strādāt viņu interesēs, un pa visiem tradicionālā kūpināšana 2014. gadā tika nosargāta. "Tas bija izmisuma solis, bet nostrādāja!" atminas Šmits. Ierēdņi un politiķi bieži vien nevar atļauties strādāt tādām metodēm kā nozares pārstāvji. Daudz kas tiekot darīts aizkulisēs – neoficiālās tikšanās, nenotikušās sarunās.

Taujāts, vai toreiz lobēšanā ieguldītā nauda jau atmaksājusies, Šmits atbild, ka ar uzviju. Un nauda nav maza. Viņš lēš, ka nozarei, ja tā vēlas efektīvu lobija instrumentu, jārēķinās ar saviem 500 tūkstošiem eiro gadā. Ja specifiskākos gadījumos jāalgo arī vietējie lobisti Eiropas institūcijās, tad vēl tikpat. Kopā miljons. Pelnošas nozares to var atļauties.

Lielāka problēma par naudu ir vienprātības trūkums, proti, uzņēmumiem jāvienojas, ko grib panākt, jāsamet kolekte, jāizraugās pareizie cilvēki, bet pats galvenais – jābūt pārliecībai, ka lietu gaitu ir iespējams ietekmēt. "Diemžēl mūsu sabiedrība sirgst ar pašapziņas trūkumu, un uzņēmēji ir tādi paši. Pārsvarā valda nostāja, sak, mēs jau neko nespējam ietekmēt, nāks regula, tad arī domāsim, ko darīt," secina Šmits.

Bet Latvijai ļoti daudzos jautājumos vajadzētu aktīvāk un savlaicīgāk cīnīties par savām interesēm. Piemēram, ES klimata politikas mērķi, kas šogad tiks nosprausti, ietekmēs ikvienu Latvijas tautsaimniecības nozari, un jābūt ļoti lieliem optimistiem, lai cerētu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierēdņi tikai saviem spēkiem spēs panākt Latvijas tautsaimniecībai izdevīgu siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķa 2030. gadam sadali starp ES dalībvalstīm. Pat neraugoties uz to, ka Latvija kā zaļākā valsts Eiropā vairāk ražo skābekli, nevis ogļskābo gāzi.

Latvijas lobistu pārstāvniecība ES Pārredzamības reģistrā
(27.01.2017., ec.europa.eu)

1. Latvijas Stividorkompāniju asociācija
2. Baltijas Vides Forums (BEF-Latvia)
3. Latvijas Lauksaimniecības universitāte
4. Latvijas Transatlantiskā organizācija, LATO
5. Fonds atvērtai sabiedrībai "DOTS"
6. Ārvalstu investoru padome Latvijā
7. Biedrība "Zemnieku saeima"
8. Sabiedriskās politikas centrs "PROVIDUS"
9. "RB Rail AS"
10. Rīgas Tehniskā universitāte
11. Eiropas Publisko dienestu personāla federācija (EUROFEDOP)
12. AS "Latvijas Gāze"
13. "Komerccentrs DATI grupa"
14. "Baltijas Mediju alianse" (BMA Ltd.)
15. Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA)
16. "Danske Bank"
17. Daugavpils un Ilūkstes novada partnerība "Kaimiņi"
18. Eiropas Ārkārtas numura asociācija (EENA)
19. Eiropas Lauku tūrisma federācija (EUROGITES)
20. European Social Action Network (ESAN)
21. Eiropas Riska kapitāla fondu ieguldītāju tīkls (EVFIN)
22. "FAKRO Sp. z o.o."
23. Federation of European Self Storage Associations (FEDESSA)
24. ES Dzelzceļa nozari regulējošo iestāžu asociācija (IRG-Rail)
25. Starptautiskā antroposofās medicīnas asociāciju federācija (IVAA)
26. "Kesko Corporation"
27. Eiropas Līzinga kompāniju asociāciju federācija (LEASEUROPE)
28. "Nordea Bank AB"
29. Biedrība "Pierīgas partnerība"
30. SIA "Baltijas Mediju Alianse"
31. Centrālās un Austrumeiropas Reģionālais vides centrs (REC)
32. Union of European Veterinary Practitioners (UEVP)

(Raksts pārpublicēts no laikraksta "Diena".)