"Sarunas tehnisku iemeslu dēļ atliktas uz 16. februāri," paziņoja Kazahstānas Ārlietu ministrija. Sarunas ceturtdien sāksies plkst. 6 pēc Griničas laika (plkst. 8 pēc Latvijas laika), norādīja ministrija.
Kazahstāna otrdien paziņoja, ka Krievijas, Turcijas un Irānas vadīto Sīrijas miera sarunu nākamā kārtā Astanā notiks aiz slēgtām durvīm.
Tikšanās tiek uzskatīta par iesildīšanos pirms ANO organizēto Sīrijas miera sarunu nākamās kārtas, kas sāksies Ženēvā 23. februārī.
Kazahstānas amatpersonas apliecināja, ka uz Astanas sarunām ir uzaicināti kā Sīrijas valdības, tā opozīcijas pārstāvji. Tiesa gan, vairāki Damaskas oponenti, kas piedalījās Astanas sarunu pirmajā kārtā, ziņu aģentūrai AFP otrdien apliecināja, ka uzaicinājumus nav saņēmuši.
Damaska jau apstiprinājusi, ka Sīrijas valdību sarunās pārstāvēs vēstnieks ANO Bašars al Džaafari (att.).
Krieviju sarunās pārstāvēs prezidenta sūtnis Aleksandrs Lavrentjevs, bet Irānu - ārlietu ministra vietnieks Hoseins Džaberi Ansari.
ANO Sīrijas sūtnis Stafans de Mistura apliecināja, ka viņa biroju Astanā pārstāvēs "tehniska komanda".
Jordāniju sarunās pārstāvēs "augsta ranga delegācija", sacīja valdības preses sekretārs Mohameds Momani.
Sarunas visticamāk fokusēsies uz Sīrijas pamiera nostiprināšanu. Maskava, Teherāna un Ankara jau iepriekš vienojās par "mehānisma" izveidi pamiera garantēšanai.
Līdz ar Astanas iniciatīvu Rietumi jaunākajos centienos panākt mieru Sīrijā palikuši otrajā plānā.
Krievija un Irāna Sīrijas pilsoņkarā atbalsta valdību, bet Turcija - prezidenta Bašara al Asada valdības bruņotos oponentus.
Decembra beigās ar Turcijas un Krievijas atbalstu Sīrijas valdības un nemiernieku starpā tika panākta vienošanās par ugunspārtraukšanu, kas gan neattiecas uz ANO teroristu organizāciju sarakstā iekļautajiem grupējumiem.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011. gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem.
Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 310 000 cilvēku.