Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

9. februārī Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja CETA ratificēšanu Latvijā. Aicinājumā Ārlietu komisijai, ko parakstījuši Inguna Sudraba, Gunārs Kūtris, Silvija Šimfa, Inga Bite un Jūlija Stepaņenko, pausts, ka lēmuma pieņemšana tika virzīta par spīti tam, ka "Latvijā nav veikts neviens pētījums", kas noskaidrotu, kā šis nolīgums ietekmēs Latvijas tautsaimniecību.

Aicinājuma autori norāda, ka "nolīgums CETA radījis nebijuša mēroga pilsonisko pretestību gan Eiropas Savienībā, gan Kanādā, ko, izskatot līguma ratificēšanu Latvijā, nav pieļaujams ignorēt". Deputāti uzskata, ka katram politiķim, kurš ir nolēmis savā apzinātā un atbildīgā balsojumā atbalstīt CETA, ir jāgūst pilns priekšstats par to ietekmi, ko ilgtermiņā atstās šis nolīgums uz Eiropas Savienības attiecīgo dalībvalsti, tās uzņēmējdarbību, vidi un patērētāju tiesībām.

2016. gada rudenī Saeimas deputāti vērsās pie ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ar virkni precizējošu jautājumu par šī nolīguma tiesiskajām un ekonomiskajām sekām Latvijā, kā arī norādīja uz nepieciešamību veikt nopietnāku CETA ietekmes izvērtējumu. Tā vietā deputāti 10. novembrī saņēmuši atbildi, ka Ārlietu ministrija novērtētu, ja Saeima pati par saviem līdzekļiem veiktu pētījumu par šī līguma iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Piecu Saeimas deputātu aicinājums tapis, atsaucoties šim ierosinājumam.