Ekonomiskās sankcijas ir jāatstāj spēkā, līdz Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesāks pildīt savus solījumus un strādāt Ukrainas pamiera labā, kā arī garantēt, ka no robežapgabaliem tiek atvilkts smagais bruņojums.
ES nekad neatzīs Krievijas 2014. gadā veikto Krimas aneksiju, uzsvēra ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni, norādot, ka visām pusēm ir jārespektē Minskas miera līgumi, kuru mērķis ir izbeigt karu Ukrainas austrumos valdības karaspēka un promaskavisko teroristu starpā.
"Es nevaru pateikt, kāda ir ASV administrācijas nostāja šajā jautājumā, bet es varu pateikt, kāda ir eiropiešu nostāja šajā jautājumā," sacīja Mogerīni.
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs notikumu attīstību Ukrainas austrumos raksturoja kā "lielā mērā neparedzamu".
"Tā var uzsprāgt jebkurā brīdī," viņš brīdināja. "Sankcijas mazākais ir jāsaglabā. Mēs neredzam nekādus iemeslus, kāpēc mums vajadzētu mainīt savu vērtējumu. Mēs neredzam nekādus uzlabojumus."
Dānijas ārlietu ministrs Anderss Samuelsens savukārt norādīja, ka jaunā ASV vēstniece ANO Nikija Heilija ļāvusi noprast, ka Krimas aneksijas dēļ Krievijai noteiktās ASV sankcijas paliks spēkā.
"Ja amerikāņi mainīs virzienu - man gan nešķiet, ka tā būs -, ES ir jāspēlē spēcīgāka loma," sacīja Samuelsens. Pagātnē tas jau ir pierādījies, viņš brīdināja, ka "ik reizes, kad ir vakuums, uzrodas kāds, kas aizpilda tukšumu."
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Karadarbībā kopš 2014.gada aprīļa gājuši bojā gandrīz 10 000 cilvēku.