Nacionālistu organizācija "Tēvijas sargi" sadarbībā ar neformālo militāro portālu "Vara bungas" un Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrību gada nogalē rīkoja semināru "Latvijas NBS pašreizējā situācija un attīstības perspektīvas". Bez Aizsardzības ministrijas oficiālo pārstāvju piedalīšanās. Līdz ar to komplimentāras runas šoreiz izpalika. Plakātiska patriotisma mums patiesi tik daudz, ka eksportēt varētu. Turpretī politiskā griba cīnīties X stundā varētu izrādīties deficīts. Tā pasākuma ievadvārdos atzina pasākuma namatēvs Jānis Sils.
Ģeopolitiskā atslēga
Vārdu kombinācija "pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā mēs nevaram atļauties..." tiek lietota vietā un nevietā, taču attiecībā uz valsts aizsardzības vajadzībām ģeopolitikai patiešām ir noteicošā loma. Un šobrīd situāciju būtiski ietekmē globālā sasilšana. Lūk, arī atbilde uz skeptiķu jautājumu, kam gan mēs esam vajadzīgi: Arktika kūst, tur ir nesadalītas teritorijas, nesadalīta gāze, drīzumā būs pieejams jauns un būtiski īsāks kuģošanas ceļš. Vienvārdsakot, Arktika kļūs lietojama, un Baltijas jūra Eiropai nodrošina izeju uz Atlantijas okeānu. Krievijai turklāt Baltijas reģionā atrodas trešā daļa kuģubūves un remontu jaudu.
Nekas neliecina, ka Latvija grasītos pieteikties uz Arktikas brīvajām teritorijām, ko nenosedz robežvalstu tiesības (ekskluzīvā ekonomisko interešu zona 200 jūras jūdzes no kontinentālā šelfa). Taču Baltijas valstīm ir ostas. Un tāpēc mēs interesējam visus potenciālos Arktikas labumu tīkotājus: mūsu stratēģisko partneri Ameriku, Kanādu, pats par sevi saprotams – arī Krieviju un pat Ķīnu. Kā norāda "Vara bungas": "Visi grib ielikt kāju durvīs, un mēs esam daļa no šīm durvīm. Gudri izspēlējot balto lāču traģēdiju, Latvija var kļūt drošāka un turīgāka". Diemžēl pastāv arī pretēja iespēja – risks ne tikai palaist garām lielo pīrāgu, bet arī dabūt pa degunu. Ja Arktikas dalītāji nemācēs sarunāt ar labu, sāksies kautiņš, un tajā ieraus arī malā stāvošos.
Stratēģiskie sāpju punkti
Savu ģeopolitisko stāvokli mainīt nekādi nevaram, tāpēc 500 kilometru garo piekrasti būtu vērts ne tikai pieskatīt, bet arī aizsargāt.
Krievija Baltijas reģionu militarizē. Kaļiņingradā izvietotas ballistiskās raķetes, pretkuģu un pretgaisa raķešu sistēmas. No viena punkta Krievija faktiski nosedz izeju uz Dāņu šaurumiem un Ķīles kanālu Vācijā. Teorētiski – kādā izšķirošā brīdī tā var izsludināt moratoriju ne-Baltijas jūras valstu kuģu ienākšanai mūsu reģionā. Militārajā terminoloģijā šo situāciju apzīmē A2/AD (anti-access/area denial) – atturēšana no piekļuves. Tomēr arī zem krievu raķešu lietussarga vai mākoņa mūspuses sabiedrotajiem ir manevra iespējas. Zviedri Gotlandē izvietojuši jaunās RBS-15MK2 raķešu sistēmas. Tās nenosedz visu jūru. Ja no otras puses mēs uzliktu ko līdzīgu, Krievijas un visi pārējie kuģi no abām pusēm atrastos sasniedzamības zonā, un te loģika vienkārša – jebkura raķete ir lētāka par kuģi.
Baltijas jūras otrā pusē no drošības viedokļa tikpat nozīmīgs punkts kā Dāņu šaurumi ir Ālandu salu arhipelāgs. Pašlaik tā ir demilitarizēta zona, tāpēc, "ja somi tur sāk kaut ko izvietot, jāsāk tīrīt ieročus," teic atvaļinātais kapteinis militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš. Trešais atslēgas punkts Baltijas valstu drošībā ir Suvalku koridors – 60 kilometru gara strēle starp Lietuvu un Poliju, kas Krievijas Kaļiņingradu atdala no tās sabiedrotās Baltkrievijas. Ja visi trīs punkti tiek noslēgti, cerības uz sabiedroto palīdzības atnākšanu ir mazas. Viņiem vienkārši nav pa kurieni atnākt pildīt NATO līguma 5. pantu. Tāpēc Baltijai ir tik svarīgi, lai NATO bāzes atrastos pie mums uz vietas. Kad uz palikšanu atbrauks kanādieši, Latvija varēs nedaudz uzelpot.
Tuvojas lielais pārbaudījums
Krievijas Rietumu kara apgabals kļūst arvien jaudīgāks. Kaujas helikopteri, raķešartilērija, pašgājējartilērija, trieciendesants. Vismaz savi 15 tūkstoši iespējamajam lēcienam mūsu virzienā labi apmācītu karavīru. Svaigākais jaunums – Jeļņā tiešā tēmējumā uz Kaļiņingradu izvietota mehanizētā divīzija. Šā gada septembrī Krievijā un Baltkrievijā tiek organizētas ikgadējās mācības "Zapad". Šoreiz tās rīko ar vēl nebijušu vērienu. Poļu analītiķi sarēķinājuši, ka uz Baltkrieviju tiks pārsviestas vairākas divīzijas. Militārās tehnikas transportēšanai esot pasūtīti 4126 dzelzceļa vagoni. Brīdis, kad šāda mēroga spēki atrodas pilnā kaujas gatavībā, ir ideāli piemērots, lai, piemēram, ieietu, bet neizietu no Baltkrievijas, savienotos ar Kaļiņingradu. Iespējas dažādas.
Te aktualizējas jautājums par pašu varēšanu un aizsardzību, kādu esam vai neesam sabūvējuši ceturtdaļgadsimta laikā.
No teorijas: pilna mēroga konvencionālais karš ar visu spēku pielietošanu smago seku dēļ ir visbīstamākais, taču arī vismazāk ticams. Latvijai bez sabiedrotajiem tāds ir faktiski neuzvarams. Vidēji augsta iespējamība un vidēji smagas sekas ir hibrīdajiem konfliktiem – kā Donbasā. Jāpatur prātā, ka hibrīddraudu novēršana NATO ieskatā primāri ir to izcelsmes valstu atbildība. Tātad mēs nezinām, kurā brīdī pie ieročiem drīkstēs ķerties kanādieši. Trešais apdraudējuma veids ir dažādi lokālas dabas konflikti, ko izraisa bruņotas bandas, terorisms, dažādas provokācijas. Tas ir visticamākais un, kaut gan sekas ir salīdzinoši vieglākas, tāpat prasa ievērojamus resursus. (Minhenē vienu teroristu tvarstīja 3000 spēka struktūru darbinieku.) Un visos trijos gadījumos nepieciešama spēja zibenīgi reaģēt.
Kur ņemt rezerves
Maza armija pret lielu var karot ar straujiem agresīviem manevriem. Taču profesionālais dienests mums, maigi izsakoties, ir pārāk kompakts, skaitliski armijas lielāko pamatmasu veido Zemessardze, ko ASV domnīca "RAND Corporation" savā pētījumā par Baltijas valstu aizsardzības spējām pat neņem vērā. Kaujas spējīgo vienību daudzums Latvijā novērtēts ar diviem pieticīgiem vieglo kājnieku bataljoniem (salīdzinājumam: Lietuvā ir četri, Igaunijā – pieci). Pašiem situācija varbūt šķiet labāka, taču tā mūs redz sabiedrotie.
Šobrīd Baltijas jūras valstu sabiedrībā esam palikusi vienīgā valsts, kur nav vai netiek plānots atjaunot obligāto militāro dienestu (OMD). Latvijas aizsardzības sistēmas vadība uzskata, ka tā tam arī jāpaliek, jābalstās uz pilnīgu brīvprātību. Šāds viedoklis ir populārs arī kompānijas „TNS" decembrī veiktajā sabiedriskās domas aptaujā. OMD ieviešanu atbalsta vien 34 % respondentu. Citas aptaujas ("SKDS", "DNB Latvijas barometrs") savukārt rāda, ka vairāk nekā 40 % respondentu apdraudējuma gadījumā censtos aizbēgt no valsts, bet aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās būtu gatavi aptuveni 40 %. Jautājums tikai, cik daudzi no viņiem mācētu ar tiem rīkoties.
Stratēģiski nozīmīgākie punkti Baltijas reģionā:
Suvalku koridors;
Dāņu šaurumi;
Ālandu salu arhipelāgs.
