Kā aģentūru BNS informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota, EP deputātu finansiālo interešu deklarācijām jābūt detalizētākām, tās regulāri jāatjaunina un jāpārbauda. Bijušajiem EP deputātiem būs pienākums informēt EP, ja tie sāk jaunu darbu kā lobisti. Rīcības kodekss attiecībā uz EP deputātiem tiek padarīts stingrāks un ietver skaidru aizliegumu esošajiem EP deputātiem pieņemt apmaksātu lobēšanas darbu.
Tāpat tiks pastiprinātas sankcijas pret EP deputātiem, kuri izmanto aizskarošu, rasistisku vai ksenofobisku valodu vai kuru uzvedība apdraud sekmīgu EP darba norisi.
Lai uzlabotu pārredzamību, jebkurām sarunām starp EP deputātiem un Eiropas Savienības (ES) Padomi, ar mērķi panākt vienošanos pirmajā lasījumā, būs nepieciešams pilnvaras ne tikai no attiecīgās EP komitejas, bet no visa EP.
Katrai politiskajai grupai arī būs iespēja prasīt plenārsēdes darba kārtībā iekļaut vienu vai divas aktuālas tēmas. Šīm debatēm jāilgst vismaz stundu un jāattiecas uz nozīmīgu tēmu ES politikā.
Deputāti vairs netiks oficiāli iecelti komiteju amatiem ar plenārsēdes balsojumu, piemēram, kā priekšsēdētāji vai priekšsēdētāja vietnieki. Tā vietā, viņus iecels politiskās grupas atkarībā no vietu skaita, uz ko tiem ir tiesības.
Reglamenta pārstrāde iekļauj izmaiņas, kas vajadzīgas, lai īstenotu iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu. Tas ietver arī iespējas EP prezidentam apspriest ikgadējo kopīgo deklarāciju par likumdošanas prioritātēm un komitejām - paātrināt likumdošanas procedūru. Izmaiņas paredz arī pienākumu Eiropas Komisijai (EK), ja tā atsauc kādu no saviem ziņojumu priekšlikumiem, vispirms to izdiskutēt pirms tālākas virzības.
Deputāti arī pielāgoja noteikumus, lai uzlabotu parlamenta darba efektivitāti. Tas ierobežo rakstisko jautājumu, rezolūcijas priekšlikumu un balsojuma pieprasījumu skaitu.
Visbeidzot, pārstrāde racionalizē balsu sliekšņu prasības, samazinot tos no šī brīža 37 līdz trīs sliekšņiem. Šīs izmaiņas varētu pārskatīt pēc gada.