Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Intervijā laikrakstam "Diena" premjers paudis uzskatu, ka valstij no jēdziena "integrācija" ir jāvirzās uz jēdzienu "sabiedrības saliedētība", jo sabiedrības saliedētība ir daudz perspektīvāka par integrāciju un daudz vairāk virzīta uz kopējo nākotni.

Tikmēr pilsonība, pēc Kučinska domām, nav un nevar būt dāvana. "Tas, ka daudzi nepilsoņi neizvēlas iet pilsonības iegūšanas ceļu, lai bērniem nodrošinātu Latvijas pilsonību, ir mūsu lielais izaicinājums, tomēr problēma jārisina nevis ieviešot automātisku risinājuma modeli, bet koncentrējoties darbam saliedētības virzienā," pārliecināts valdības vadītājs.

Viņš uzskata, ka valstij ir jāuzrunā arī citās valodās runājošie, jāskaidro, ka Latvija ir mūsu kopīgā dzimtene, un mums jāstiprina kopīgā saikne ar mūsu dzimteni. "Es neatbalstu iešanu pa juridiskiem ceļiem uz automātisku pilsonības piešķiršanu, bet esmu gatavs nekautrējoties runāt krieviski, ja tas nepieciešams un ja citādi mani nesaprot, es esmu gatavs arī runāt ar dažādu uzskatu cilvēkiem, bet konsolidējoties ap vārdu "Latvija", nekā citādāk."

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis nesen norādīja, ka sabiedrības saliedētība ir viens no nacionālās drošības jautājumiem. Viņa ieskatā Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem būtu jākļūst par Latvijas pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi. "Mums jābeidz radīt aizvien jaunus neesošas valsts pilsoņus un bijušās PSRS valsts piederīgos," iepazīstoties ar sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumu, bija secinājis Vējonis.

Vēlāk, komentējot minētos prezidenta izteikumus, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka neredz pamatu grozīt likumā noteikto pilsonības iegūšanas kārtību nepilsoņu bērniem. Savukārt Zaļo un zemnieku savienība atzina, ka ir sākusi jautājuma iekšēju apspriešanu, un arī "Vienotība" pieļāva diskusijas par šo jautājumu.