Kā informēja prezidenta preses dienestā, prezidents uzskata, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība.
Tāpat Vējonis norādīja, ka nav izpildīts Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra lēmums izstrādāt mikrouzņēmumu nodokli aizstājošu regulējumu, kas noteiktu specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadējo apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.
"Iepriekš pieņemtu lēmumu nepildīšana grauj iedzīvotāju uzticēšanos valsts varai kopumā, kā arī mazina uzņēmējdarbības vides drošību un stabilitāti," vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TV/LNNK) raksta prezidents.
Vējonis uzsver, ka uzņēmējiem jābūt skaidrībai un pārliecībai par uzņēmējdarbību regulējošiem noteikumiem. Izmaiņām likumos un nodokļu politikā jābūt paredzamām un saskaņotām, lai to izpilde veicinātu un stiprinātu uzņēmējdarbības vidi.
Valsts prezidents cer, ka izveidojusies situācija tiks izmantota, lai uzlabotu savstarpējo uzticēšanos starp uzņēmējiem, iedzīvotājiem un valsts varu.
Tāpat Vējonis kategoriski noraida, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumu atgriešana otrreizējai caurlūkošanai nozīmē neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam.
Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, noraidot priekšlikumus ilgāk saglabāt šo režīmu. Likuma izmaiņas paredz, ka pašreizējiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kas vēlēsies turpināt saimniecisko darbību pēc 2018. gada 31. decembra, līdz 2018. gada 15. decembrim būs jāreģistrējas par uzņēmumu ienākumu nodokļa vai iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksātāju.
Savukārt šodien Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) panāca vienošanos, ka izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā tiks atliktas līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā alternatīvs mazo uzņēmumu regulējums.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aģentūrai BNS sacīja, ka tādējādi Saeimā pieņemtie grozījumi MUN likumā, kurā paredzēts mikrouzņēmumu regulējuma izbeigšanas termiņš, pagaidām nebūs spēkā.
Kučinskis žurnālistiem stāstīja, ka šodien ar LTRK ir panākts kompromiss, kas paredz, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz nākamā gada aprīlim izstrādās alternatīvu mazā biznesa regulējumu, kas tiks skatīts kontekstā ar kopējām izmaiņām nodokļu politikā. Premjers piebilda, ka šodienas vienošanās neatceļ valdības ieceri veikt izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā.
Savukārt Ašeradens informēja, ka EM jauno regulējumu neizstrādās sasteigti. Pēc viņa teiktā, vispirms tiks meklēts risinājums tam, ko vispār sagaida no mikrouzņēmumu režīma, pēc tam tiks piesaistīts kāds pētnieks no Latvijas, kas apstrādās datus un izstrādās rekomendācijas, visbeidzot tiks pieņemts regulējums, kas atbalstītu gan mazo biznesu, gan dzīvesstila uzņēmumus.
Pēc ekonomikas ministra teiktā, jaunais mazā biznesa regulējums tiks ietverts kopējā jaunajā valsts nodokļu politikā, kas jāizstrādā līdz nākamā gada 1. aprīlim.
Valsts prezidents šodien arī lēma izsludināt grozījumus Izglītības likumā, kas tostarp paredz iespēju no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus.
Kā aģentūru BNS skaidroja prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis, Vējonis izsludinās valsts budžeta likuma paketē ietverto likumu "Grozījumi Izglītības likumā", neskatoties uz to, ka atsevišķas likumā ietvertās normas ir bez tiešas ietekmes uz valsts budžetu un to virzīšana valsts budžeta paketē sabiedrībā pamatoti radījusi neizpratni.
Nodot šos grozījumus otrreizējai izskatīšanai Saeimā Vējoni aicināja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija. Šonedēļ starp iesaistītajām pusēm notikusi tikšanās, kuras laikā uzklausīti to argumenti.
Vērtējot šo grozījumu otrreizējas caurlūkošanas lūgumus, Vējonis ņēma vērā Rīgas pilī 30. novembrī notikušajā apspriedē Saeimas atbildīgās komisijas un Saeimas juridiskā dienesta sniegto informāciju par būtiskiem normu redakciju uzlabojumiem likuma izstrādes gaitā, salīdzinot ar Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā ietvertajām normu redakcijām. Izsludinot likumu, Valsts prezidents ņem vērā arī Saeimas juridiskā dienesta sniegto vērtējumu par Izglītības likuma grozījumu atbilstību Satversmei.
Vienlaikus Valsts prezidents aicina Saeimu rūpīgi sekot līdzi likumā ietverto normu piemērošanas praksei, lai laikus varētu identificēt un novērst iespējamas problēmas normu piemērošanā.
Valsts prezidents arī aicinās Saeimu turpmāk vairāk uzmanības pievērst tam, lai valsts budžeta likuma paketē netiktu veiktas izmaiņas nozarēm un sabiedrībai būtiskos jautājumos, ja šīm izmaiņām nav tiešas ietekmes uz budžetu.