Par Cīrules iecelšanu VID vadītāja amatā vēl būs jālemj valdībai. Iepriekš premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka valdība par Cīrules apstiprināšanu amatā varētu lemt otrdien, 8. novembrī.
Kā sacīja Reizniece-Ozola, viņai un Cīrulei ir vienāda vīzija par VID attīstību. Ministre esot pārliecināta, ka Cīrule tiks galā ar VID vadītājas pienākumiem, tiesa gan, viņai vispirms esot jāiepazīst dienesta darbs.
Cīrule atzina, ka viņai būs svarīgs ēnu ekonomikas apkarošanas plānā paredzētais un VID darba stiprināšana. Cīrule plānojot stiprināt VID analītisko daļu, kā arī veidot dienestu kā uzņēmējiem draudzīgu iestādi.
BNS jau ziņoja, ka konkursa komisija par piemērotāko VID ģenerāldirektora pretendentu atzinusi apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Cīruli. Lēmums pieņemts pēc konkursa trešās kārtas, kurā pretendentu vadības kompetences vērtēja personālatlases kompānijas "Eiropersonāls" speciālisti.
Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš skaidroja, ka Cīrule tika izvēlēta kā labākā kandidāte uz VID ģenerāldirektora amatu, ņemot vērā viņas sniegtās atbildes konkursa gaitā, viņas stratēģisko redzējumu par VID turpmāko darbību, komandas vadību, pārmaiņu vadību un rezultātu sasniegšanu. "Cīrule visus šos pārbaudījumus veica ļoti labi, tāpēc komisija nolēma virzīt viņu," piebilda Valsts kancelejas direktors.
Pretendentu vērtēšanas komisijā bija Valsts kancelejas direktors, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Finanšu ministres biroja vadītājs Ringolds Beinarovičs un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.
Iepriekš Reizniece-Ozola aģentūrai BNS norādīja, ka uz VID vadītāja amatu pretendēja trīs līdzvērtīgi pretendenti un viņu priecējot, ka izdevies izraudzīt vienu pretendentu.
Ministre atzinīgi novērtēja Cīrules iepriekšējo darba pieredzi, vadot lielu kolektīvu.
Konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu tika saņemti 19 pieteikumi, bet konkursa komisija lēma uz konkursa otro kārtu virzīt astoņus pretendentus. Savukārt konkursa trešajai kārtai tika virzīti četri kandidāti - Andris Ņikitins, Kaspars Rumba, Ilze Cīrule un Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kurš gan vēlāk atsauca savu kandidatūru.
Kā liecina aģentūras BNS arhīvs, Cīrule ir beigusi Rīgas Politehnisko institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitātes) Arhitektūras fakultāti, bet 2003. gadā ieguvusi Rīgas Biznesa institūta maģistra diplomu.
2001. gadā Cīrule tika ievēlēta apdrošināšanas AS "Balta" valdes locekļa amatā, bet 2003.gadā kļuva par šī uzņēmuma viceprezidenti. 2005. gadā viņa aizgājusi no darba "Baltā", savukārt 2006. gadā sāka strādāt AS "Parekss apdrošināšanas kompānija" Pārdošanas attīstības daļas vadītājas amatā. "Parekss apdrošināšanas kompānijai" mainot īpašnieku un pārtopot par "Gjensidige Baltic", Cīrule kļuva par "Gjensidige Baltic" Pārdošanas attīstības daļas vadītāju. Kā liecina ieraksts viņas profilā vietnē "LinkedIn", kopš 2012. gada viņa bija "Gjensidige Baltic" finanšu daļas vadītāja.
Kā liecina "Firmas.lv" dati, Cīrule ir arī 1994.gadā dibinātās finanšu investīciju AS "Bastions ZS" padomes locekle un vismaz savulaik bijusi šī uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece.