ES pusi parakstīšanas ceremonijā pārstāvēja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers un ES prezidētājvalsts Slovākijas premjerministrs Roberts Fico.
"Šī ir svarīga diena gan Eiropas Savienībai, gan Kanādai, jo mēs nosakām starptautisku standartu, kas būs jāievēro arī citiem," uzsvēris Junkers.
Vēsturisko līgumu bija iecerēts parakstīt jau ceturtdien, taču abu pušu samitu nācās atcelt - lai CETA tiktu parakstīts, tam bija nepieciešams visu 28 ES dalībvalstu atbalsts, taču Beļģijas federālajai valdībai līdz ceturtdienai nebija izdevies pārliecināt franciski runājošo Valonijas reģionu par labu CETA atbalstam. Valonija divas nedēļas turējās pretī visu pušu spiedienam, jo raizējās, ka CETA rezultātā tiks vājināti darba un vides standarti un apdraudēta arī reģiona lauksaimniecības industrija.
Tomēr galu galā ceturtdien vienošanās tika panākta. Lai gan Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels uzsvēra, ka sarunās ar Valoniju līgumā "nav mainīts ne komats", tomēr Valonijas premjers Pols Maņets izteicās, ka saņēmis no federālās valdības solījumus attiecībā uz stingrākām sociālajām un vides garantijām, un piektdien Valonijas reģiona parlaments balsojumā atbalstīja CETA.
Tādējādi līguma parakstīšana kļuva iespējama, bet svētdien to vēl nācās atlikt par vairāk nekā stundu saistībā ar tehniskām problēmām, kas ceļā uz Eiropu radās Kanādas premjera lidmašīnai.
Sarunas par CETA tika pabeigtas jau 2014. gadā, taču, Eiropā pieaugot pretestībai, tā ieviešana tika kavēta. Līgums apvienos 500 miljonus cilvēku apdzīvoto ES ar pasaulē desmito lielāko ekonomiku.
Līguma pretinieki uzstāj, ka tas dod pārlieku lielu varu daudznacionālajām kompānijām un apdraud vides un patērētāju aizsardzības standartus.
Aktīvisti arī norāda, ka CETA rada bīstamu precedentu, kas pavērs ceļu līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV jeb TTIP.