Kaljulaida bija bezpartejiska kandidāte, kas guva parlamenta vairākuma atbalstu pēc vairākām neveiksmīgām vēlēšanu kārtām. Kaljulaidu atbalstīja 81 no 101 parlamenta locekļiem.
Kersti Kaljulaida dzimusi 1969. gadā Tartu, absolvējusi Tartu Universitāti, iegūstot biologa specialitāti, kā arī ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbībā tajā pašā universitātē. Kaut bioloģe pēc profesijas, viņa ātri vien saprata, ka ar šajā jomā nopelnīto būs grūti uzturēt ģimeni. Deviņdesmitajos gados Igaunija bija nabadzīga valsts un Kaljulaida tikko bija kļuvusi par māmiņu.
Viņas pirmā darbavieta bija valsts telekomunikāciju uzņēmums "Eesti Telefon". Tālāk viņas karjera turpinājās divās bankās – "Hoiupank" un "Hansapank". 1999. gadā, kad Marts Lārs veidoja otro valdību, Kaljulaida tika pieaicināta par ekonomikas ministra padomnieci, un šajā amatā viņa bija trīs gadus.
2002. gadā Kaljulaida kļuva par enerģētikas uzņēmuma "Iru Power Plant" vadītāju. Viņa bija pirmā sieviete šajā amatā. Kolēģi viņu atceras kā efektīvu administratori ar labām organizatoriskām spējām, kura prata ieklausīties citos, kā arī realizēt jaunas idejas organizācijas iekšienē.
2004. gadā, kad Igaunija pievienojās Eiropas Savienībai, Kaljulaida tika izvirzīta par Igaunijas pārstāvi Eiropas Revīzijas palātā, kas atrodas Luksemburgā. Šo amatu viņa pildīja līdz pat brīdim, kad tika ievēlēta par Igaunijas prezidenti.
Laikā, kad Kaljulaida strādāja ārpus Igaunijas, viņa prata saglabāt saikni ar dzimteni – regulāri viesojās Igaunijā, lai piedalītos politikai veltītos raidījumos vietējos medijos, kā arī rakstīja komentārus avīzēm. Kopš 2011. gada viņa ir arī Tartu Universitātes padomes locekle.
Politiski Kaljulaida sevi definējusi kā liberāli konservatīvu – viņa atbalsta konservatīvu ekonomisko politiku, tajā pašā laikā daudzos sociālos jautājumos viņas nostāja ir liberāla, piemēram, attiecībā uz imigrāciju un homoseksuāļu tiesībām.
Kad Kaljulaida tika izvirzīta prezidenta amatam, daudzi mediji norādīja, ka viņa ir mazpazīstams kandidāts. Kaljulaida to labi apzinās un ir solījusi runāt ar cilvēkiem visā Igaunijā. Savās intervijās viņa vairākkārt uzsvērusi nepieciešamību pievērsties valsts iekšējām lietām vairāk, nekā to darījis iepriekšējais prezidents.
Viņa arī izteikusi atbalstu spēcīgai pilsoniskai sabiedrībai – mazāk valsts iejaukšanās, vairāk aktīvu un pārliecinātu pilsoņu. Tāpat viņa uzsvērusi nepieciešamību palīdzēt tiem, kuri nonākuši grūtībās.
Savā pirmajā uzrunā jau prezidentes amatā Kaljulaida uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt jaunajos cilvēkos ticību savai valstij, sev un nākotnei. Viņa uzskaitīja visu pozitīvo, kas valstī sasniegts, un norādīja, ka mērķis, uz ko tiekties, ir Igaunija, kuras iedzīvotāji ir pašpārliecināti, labi izglītoti un ar labu veselību. Kaljulaida arī atzina, ka valsts galvenās bažas vienmēr būs saistītas ar drošību, tajā pašā laikā viņa novēlēja visiem vairāk drosmes, mazāk baiļu.
Kaljulaida ir precējusies, un viņai ir četri bērni – divi no pirmās, divi no pēdējās laulības. Viņa ir arī vecmāmiņa.
18.10.2016 13:36
Igaunijas pirmā prezidente sieviete – Kersti Kaljulaida
Autors pēc “Estonian World”
EPA
Bijusī Eiropas Revīzijas palātas locekle Kersti Kaljulaida, kura šomēnes ievēlēta par Igaunijas prezidenti, ir pirmā sieviete Igaunijas prezidenta amatā, turklāt gados visjaunākā no visiem (Kaljulaidai ir 46 gadi), kas līdz šim ieņēmuši augsto amatu.