Eiropas Auditoru tiesas ziņojumā par 2015. gadu norādīts, ka nauda, piemēram, izšķiesta nesamērīgi lielās algās darbiniekiem par mākoņdatošanas pakalpojumu izstrādāšanu, kā arī palīdzībā maziem un vidēja lieluma uzņēmumiem Čehijā, Itālijā un Polijā, kur šo palīdzību izmantojušas arī personas, kurām nav bijis tiesību uz to.
Eiropas Auditoru tiesas prezidents Klauss Hainers Lēne norādīja, ka eiropieši ir zaudējuši ticību ES institūcijām un Briseles uzdevums un reizē milzīgs izaicinājums turpmākajos gados būs šo uzticību atgūt.
Viņš sacīja, ka labs sākums būtu nodrošināt, ka ES nauda netiktu velti izšķiesta.
"Cilvēki pat nevar sākt mums uzticēties, ja neuzskata, ka mēs pienācīgi gādājam par viņu naudu," piebilda Lēne.
Ziņojumā secināts, ka kļūdas likme izdevumos bijusi nepilni 3,5% no ES kopējā 145,2 miljardu budžeta 2015. gadā, kas joprojām ir krietni virs pieņemamā 2,2% līmeņa.
Tomēr, salīdzinot ar 2014. gadu, situācija ir uzlabojusies. Togad ES izšķieda 6,3 miljardus eiro.
Ziņojumā norādīts, ka nauda nav pazaudēta krāpšanas vai neefektivitātes dēļ, bet vienkārši tādēļ, ka izmaksāta situācijās, kurās, pilnībā ievērojot ES regulas, to nedrīkstēja izmaksāt.
ES budžets ir līdzvērtīgs aptuveni 1% no ES IKP un aptuveni 2% no kopējiem valstu izdevumiem blokā.