"Manā skatījumā tas ir fiasko trim partijām. Lietuvas iedzīvotāji pilsētās, laukos un mazpilsētās ir pateikuši, ka vairs nevēlas noziedzīgu valdības koalīciju. Cilvēki vairs nevēlas necaurskatāmību, viņi nevēlas gramatikas kļūdas, ko pieļauj izglītības ministre Audrone Pitreniene. Tā ir pilnīga tīrīšana un jauns sākums," Landsberģis sacīja ziņu aģentūrai BNS pēc tam, kad provizoriskie rezultāti liecināja, ka pašlaik valdības koalīcijā esošā Darba partija daudzmandātu apgabalā pat nepārvarēs 5% barjeru.
Landsberģis uzsvēra, ka vēlēšanu rezultāts ir signāls, ka citām partijām ir jāmainās. Viņš norādīja, ka partijām, kas izvairās no iekšējām pārmaiņām, arvien grūtāk būs pārliecināt vēlētājus tās atbalstīt.
"Ir ļoti grūti pārliecināt, jo īpaši jauno paaudzi, kas nāk un stāv rindā trīs stundas, atdot savu balsi," sacīja konservatīvo līderis.
Provizoriskie rezultāti liecina, ka svētdien notikušajās Lietuvas Seima vēlēšanās uzvarējusi uzņēmēja Ramūna Karbauska vadītā Zemnieku un zaļo savienība, kas līdzšinējā parlamentā ir pārstāvēta tikai ar vienu deputātu un nav pašreizējā valdošajā koalīcijā. Sākotnējie rezultāti liecina, ka partija daudzmandātu apgabalā ieguvusi 22,6% vēlētāju atbalsta un 20 deputātu mandātus.
"Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti" saņēmusi 22,4% balsu un 19 mandātus, bet Sociāldemokrātiskā partija, kuru vada premjers Aļģirds Butkevičs, ierindojusies trešajā vietā ar 15% vēlētāju atbalstu un 13 mandātiem.
Sociāldemokrātu koalīcijas partnere "Kārtība un taisnīgums" saņēmusi 5,4% vēlētāju balsu. Daudzmandātu apgabalā 5% barjeru pārvarējušas arī opozīcijā esošās Liberāļu kustība un partija "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība".
Pēc partiju sarakstiem jaunajā Seimā nav iekļuvusi trešā pašreizējās valdošās koalīcijas dalībniece Darba partija, kuras saraksts daudzmandātu apgabalā saņēmis 4,75% balsu, bet viena no partijas vadošajām politiķēm tagadējā parlamenta spīkere Loreta Graužiniene vienmandāta apgabalā palikusi ceturtajā vietā.
Seima vēlēšanās svētdien piedalījušies 49,9% balsstiesīgo pilsoņu, paziņojusi Centrālā vēlēšanu komisija. Atbilstoši likumam vēlēšanas tiek uzskatītas par notikušām, ja tajās piedalījušies vismaz 25% balsstiesīgo pilsoņu.
Seimā kopumā ir 141 deputāts. No tiem 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 - vienmandāta apgabalos. Lai iekļūtu parlamentā daudzmandātu apgabalā, partiju sarakstiem ir jāpārvar 5%, bet koalīciju sarakstiem - 7% barjera.
Šajās vēlēšanās bija 14 saraksti, no tiem 12 sarakstus izveidojušas atsevišķas partijas, bet divus sarakstus - partiju koalīcijas.
Vienmandāta apgabalos kandidāts tiek uzskatīts par ievēlētu, ja viņš saņem vairāk nekā 50% balsu. Gaidāms, ka lielā daļā vienmandāta apgabalu nevienam kandidātam nebūs izdevies iegūt ievēlēšanai nepieciešamo vairāk nekā pusi balsu, un šajos apgabalos 23.oktobrī notiks vēlēšanu otrā kārta.
Lietuvā ir 2,5 miljoni balsstiesīgo pilsoņu. Vēlēšanas uzskata par notikušām, ja nobalso vismaz 25% balsstiesīgo pilsoņu.
Seima pilnvaru termiņš ir četri gadi.