"Brisele nevar uzspiest savu gribu Ungārijai," saviem atbalstītājiem Budapeštā svētdienas vakarā teica Orbāns.
Pret ES bēgļu kvotām nobalsoja 98% svētdien notikušā referenduma dalībnieku, taču aktivitāte bija tikai 44%, nesasniedzot referenduma atzīšanai par notikušo nepieciešamo 50% robežu, informēja centrālā vēlēšanu komisija.
Taču Orbāns solīja, ka referendumam tomēr būs juridiskas sekas, un ka viņš ierosinās grozījumus konstitūcijā. "Brisele vai Budapešta - tāds bija jautājums, un tauta teica - Budapešta," sacīja Ungārijas premjers.
"Es ierosināšu grozīt konstitūciju, lai atspoguļotu tautas gribu. Mēs liksim Briselei saprast, ka tā nevar ignorēt Ungārijas vēlētāju gribu," solīja Orbāns.
Jau ziņots, ka referendumā balsotājiem bija jāatbild uz jautājumu: "Vai jūs vēlaties, ka ES bez Nacionālās sapulces [parlamenta] piekrišanas uzdod obligātā kārtā pārvietot uz Ungāriju [personas], kas nav Ungārijas pilsoņi?".
Opozīcija aicināja vēlētājus šo tautas nobalsošanu boikotēt. Līdz šim Budapešta ES shēmas ietvaros nav uzņēmusi nevienu patvēruma meklētāju un kopīgi ar Slovākiju ar vairākuma procedūras palīdzības pieņemto lēmumu apstrīdējusi ES tiesā. Premjerministrs Viktors Orbāns norādījis, ka šis lēmums pārkāpj valsts suverenitāti un draud mainīt "Eiropas kultūras un reliģisko identitāti".
2015. gada vasarā un rudenī Ungāriju šķērsoja aptuveni 400 000 nelegālo imigrantu, kas, atsaucoties Vācijas kancleres Angelas Merkeles "aicinājumam", centās sasniegt "apsolīto zemi" Vāciju un tās dāsnos sociālos pabalstus. Šo plūsmu izdevās apturēt vienīgi pēc tam, kad Ungārija uz savas robežas ar Serbiju un pēc tam arī ar Horvātiju uzcēla žogu un pieņēma bargus likumus par robežas nelegālu šķērsošanu. Tomēr kopējo nelegālo imigrantu straumi uz Vāciju un citām Eiropas ziemeļu valstīm izdevās iegrožot tikai pēc tam, kad Briseles skaļi peltajam Budapeštas paraugam sekoja arī pārējās valstis, kas atradās tā dēvētā Balkānu maršruta ceļā.