Intervijā portālam "15min.lt" viņš paudis neizpratni par Lietuvas nostāju un vēlmi darbu konkursus izsludināt atsevišķi, nevis ar Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" starpniecību.
"Mums visiem jāsaprot, ka lielāko daļu līdzekļu piešķir Eiropas Savienība, un te ir spēkā nepārprotams princips - "liec lietā vai arī paliksi bešā" ("Use it or loose it"). Ja šī nauda netiks izlietota Baltijas valstīs, tā aizceļos uz Vāciju, Austriju vai Franciju," norādījis EP komitejas vadītājs. "Visu valstu politiķiem šī situācija ir skaidri jāapzinās un jāatsakās no ilūzijām. Jā, starp Lietuvu, Latviju un Igauniju pastāv atšķirības, bet projektu iespējams īstenot vienīgi tādā gadījumā, ja tas tiks darīts kopīgi. Ļoti svarīga te ir arī Polijas piedalīšanās."
Pēc Krāmera teiktā, vienoties par projekta īstenošanu izdosies tad, kad tam piekritīs Lietuva. "Baltijas valstīm ir jāstrādā kopā. Ir vajadzīgs galīgais lēmums, kura joprojām nav. Zinu, ka trūkst politiskā lēmuma, kas jāpieņem Lietuvas Satiksmes ministrijai," viņš sacījis.
Kā norādījis Krāmers, Eiropas Parlamentā un citās institūcijās nav šaubu par "Rail Baltica" projekta nozīmību, taču pastāv nopietnas bažas, vai Baltijas valstis spēj strādāt kopā, lai tas tiktu īstenots.
"Mēs redzam, cik grūti bija izveidot kopuzņēmumu. Tagad tas ir izdarīts, un mums visiem jāuzņemas savas saistības - gan Lietuvai, gan Latvijai, gan Igaunijai," uzsvēris EP komitejas vadītājs. "Šobrīd tas ir viens no svarīgākajiem projektiem visai Eiropai. Ja tas tiks nogremdēts, nākotnē tāda nauda līdzīga mēroga projektiem Baltijas valstīm vienkārši netiks piešķirta. Lietuvai ir jākoncentrējas un jādara viss, lai sliedes stieptos ne tikai līdz Kauņai, bet līdz Latvijas robežai."
Lietuvā jau pabeigts pirmais "Rail Baltica" posms, kas savieno Kauņu ar Polijas robežu, bet tiek runāts, ka šā projekta otrā daļa Lietuvai varētu izrādīties neinteresanta, ja Lietuvas ierēdņiem nebūs iespēju sadalīt naudu. Lietuvas uzņēmēji apgalvo, ka tad, ja iepirkumi tiks veikti centralizēti, viņi nespēs konkurēt un lielākā daļa darbu tiks lielajiem ārvalstu uzņēmumiem.
Lūgts komentēt šīs bažas, Krāmers paudis viedokli, ka vietējām kompānijām no konkurences nevajadzētu baidīties. "Labi redzēju, kā tika modernizēta dzelzceļa līnija Berlīne-Hamburga. Tas ir liels komplekss projekts, kurā darbu pietiek visiem," viņš piebildis.
Krāmers uzsvēris, ka iespēja zaudēt finansējumu ir pavisam reāla un tādi gadījumi jau bijuši - valstis nākušas klajā ar lieliskām iniciatīvām, nauda atvēlēta, bet nav izdevies vienoties par efektīvu tās izlietošanu.
EP komitejas vadītājs apspriedis projektu ar Polijas transporta ministru. "Viņi raizējās par vides problēmām, jo dzelzceļa trasei būtu jāšķērso arī aizsargājamās teritorijas, bet viņi iesnieguši jaunus priekšlikumus, kas šo problēmu atrisina," viņš stāstījis.
"Pārliecinājos, ka Polija šai projektā ir ieinteresēta un nebremzēs to, bet saredzu citu problēmu. Igaunija nedara neko, jo gaida, ko darīs Latvija. Latvija saka, ka gaida Lietuvas lēmumu. Lietuva vilcinās, teikdama, ka nav skaidrības par Polijas dalību. Tā turpināties nedrīkst. Igaunija un Latvija parādījušas savu apņēmību. Man ir pilnīgi skaidrs, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijai jābūt un jāsavieno visas valstis," paziņojis Krāmers.
EP komitejas vadītājs atcerējies, kā 2003.gadā ceļojis ar vilcienu no Berlīnes uz Tallinu.
"Vairākas reizes nācās pārsēsties, gaidīt stacijās, izmantot autobusu, bet Igaunijas un Latvijas robežu vispār dabūju šķērsot kājām. Tas viss aizņēma 60 stundas. Painteresējos, cik ilgā laikā šo ceļu varēja veikt pirms kara, - izrādījās, ka 27 stundās. Mēs vairs nespējam apdzīt tvaika lokomotīves. Vai tā ir normāla situācija?" viņš vaicājis.
Baltijas valstis ilgu laiku nespēja vienoties, kā sadalāms pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par "Rail Baltica" darbiem. Lietuva centās panākt, lai PVN paliktu tai valstī, kur tiek veikti darbi, nevis Latvijā, kur dibināts kopuzņēmums "RB Rail". Jūlijā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ministri parakstīja vienošanos par PVN sadali, tomēr attiecībā uz galīgo finansējuma shēmu vienprātības joprojām nav.
Baltijas valstis arī nespēj vienoties, kā būtu ieceļami "RB Rail" valdes locekļi. Lietuva grib, lai katra valsts uzņēmumā būtu pārstāvēta ar vienu valdes locekli, bet "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iesaka valdes locekļus izraudzīt konkursa ceļā.
Eiropas Komisijas pārstāve Ziemeļjūras-Baltijas koridora projekta koordinatore Katrīna Trautmane jau jūnijā aicināja Baltijas valstis vienoties par "RB Rail" pārvaldību. Vēl pirms tam viņa jau brīdināja, ka valstis var palikt bez atbalsta līdzekļiem, ja nespēs atrast kopīgu valodu.