"Papildus agrākajām prasībām mums ir vajadzīga būvniecības neatkarīga uzraudzība," ministrs pavēstīja ziņu aģentūrai BNS.
Viņš sacīja, ka šis solis ir nepieciešams, lai novērstu sekošanu baumām un saņemtu precīzas jaunākās ziņas par situāciju šajā objektā, kas tiek celts tikai 50 kilometru attālumā no Viļņas.
Ministrs teica, ka Lietuvas valdību ir satraukuši Minskas paziņojumi par plāniem uzcelt šo AES lētāk un ar mazākām izmaksām, kā ar mediju ziņas par būvmateriālu zagšanu šajā objektā.
Linkevičs izteicās pēc tam, kad Baltkrievijas Enerģētikas ministrija apstiprināja, ka Astravjecas AES pastāv "ekstrēma situācija".
"Saskaņā ar ģenerāluzņēmēja "Atomstrojeksport" sniegto informāciju ekstrēmā situācija notika izmēģināšanas darbu laikā, horizontāli pārvietojot reaktora korpusu uzglabāšanas vietā," paziņojumā presei informēja Baltkrievijas Enerģētikas ministrija.
Paziņojumā teikts, ka Baltkrievijas valsts kompānija NPP "nekavējoties pieprasīja visus nepieciešamos dokumentus un datus no ģenerāluzņēmēja".
"Attiecīgi lēmumi tiks pieņemti pēc informācijas, kuru "Atomstrojeksport" sniedzis Baltkrievijas speciālistiem, pamatīgas analīzes. Baltkrievija rīkosies atbilstoši nepieciešamībai bez ierunām garantēt drošību kodolobjektā, kas tiek būvēts," paziņoja Baltkrievijas Enerģētikas ministrija.
Lietuvas valdība uzstāj, ka Baltkrievija nav ievērojusi drošības prasības Astrajvecas AES būvniecībā, bet Minska ir noraidījusi šo kritiku.
Ja informācija par incidentu Astravjecas AES tiks apstiprināta, bojātais reaktora korpuss būtu jānosūta atpakaļ ražotājiem, lai tiktu salabots, otrdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis.
"Es no medijiem esmu uzzinājis tikai to, ka kaut kas ir noticis. Protams, ja reaktora [korpusa] nogāšanās tiks apstiprināta, tā būtu ļoti nopietni uztverama informācija. Defekti reaktora struktūrā netiek novērsti uz vietas, - tas droši vien būtu jānosūta atpakaļ ražotājiem un vēlreiz jāizjauc. Tā ir milzīga problēma," aģentūrai BNS norādīja ministrs, vienlaikus piebilstot, ka vēl šī informācija ir jāapstiprina.
Internetā izplatījušās ziņas, ka 10.jūlijā netālu no Lietuvas robežas topošajā AES izmēģinājuma laikā no divu līdz četru metru augstuma nogāzusies 330 tonnas smaga reaktora daļa.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, vides un ārlietu ministri paziņojuši, ka to rīcībā nav nekādas informācijas par notikušo, jo Baltkrievija to vienkārši nesniedz.
Masjulis BNS sacīja, ka Baltkrievijai būtu jāinformē starptautiskās organizācijas par visiem incidentiem, bet tas netiek darīts.
Arī iepriekš medijos izplatījušās ziņas par iespējamiem negadījumiem topošajā AES, bet Baltkrievijas Enerģētikas ministrija ir apstiprinājusi tikai vienu incidentu.
"Es uzskatu, ka starptautiskās organizācijas ātri reaģēs uz notiekošo, jo starptautiskie noteikumi un IAEA (Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras) noteikumi noteic, ka par jebkuru incidentu būvniecības laikā jāziņo IAEA, jo tas var ietekmēt darbības kvalitāti nākotnē. Mums no Baltkrievijas trūcis šāds caurspīdīgums," norādīja Masjulis.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamas kodolavārijas gadījumā.
Krievijas valsts atomenerģētikas korporācija "Rosatom", kuras sastāvā ir Astravjecas būvdarbu ģenerāluzņēmējs "Atomstrojeksport", noliegusi mediju ziņoto par 10. jūlijā notikušu incidentu.