Politiķis uzsvēra, ka uzturas tuvu Grieķijas robežai, kūrortpilsētā, tāpēc tur neesot novērojama pārlieku liela spriedze vai kādi apdraudējumi, taču viņš regulāri sekojot līdzi notikumu attīstībai, kā arī šos jautājumus pārrunā ar vietējiem iedzīvotājiem.
"Valsts lielākajās pilsētās - Ankarā un Stambulā, kur arī bija daudz upuru, notiekošais jūtams daudz vairāk. Bet piekrastē, kur es atrodos šobrīd, ir absolūts miers. Cilvēki priecājas par vasaras laiku. Protams, notiek sarunas par valsts nākotni - Turcijas sabiedrība ir "raiba" - kā jau jebkur. Ir sabiedrības daļa, kas atbalsta [Turcijas prezidentu Redžipu Tajipu] Erdoanu, ir tādi, kas ir pilnīgi pret un arī tādi, kas ir pa vidu," sacīja Spolītis.
Iespējamais pilsoņu kara scenārijs arī netiekot īpaši slēpts - valsts prezidents Edroans, svētdien, piedaloties oficiālajās apvērsuma laikā gājušo valdības atbalstītāju bērēs, paudis, ka visas "dubultās struktūras", par kuru atbalstīšanu viņš vaino ASV dzīvojošo islāma sludinātāju Fetullu Gilenu un kura dēļ ASV un Turcijas attiecības ir piedzīvojušas papildu saspīlējumu, tiks iznīcinātas. Tāpat labas ziņas neesot arī saistībā ar to, ka noticis mēģinājums izveidot neliberālu Maskavas - Ankaras asi.
"Situācija ir neskaidra, bet šis, kā prezidents pats to nosauca, neizdevies valsts apvērsums, tagad devis iespēju izveidot islāmistu republiku. Ironiski sanāk, bet tieši tas ir iemesls, kāpēc apvērsumi parasti tiek rīkoti Turcijā. Iepriekš ar armijas palīdzību tika radīta [sekulāra] valsts, lai neizveidotos islāmistu republika. Taču šobrīd lieliem soļiem [tiek] iets uz priekšu, lai tāda tiktu radīta. Tā ir ļoti liela balansēšana uz "naža asmens", jo Turcijā joprojām ir ļoti daudz laicīgu cilvēku," stāstīja deputāts. Spolītis norādīja, ka no Latvijas skatu punkta raugoties - ja šāds veidojums patiešām tiktu radīts, iespējams pieredzēt bēgļu pūļus no islāmiskas Turcijas.
Jautāts par izskanējušo sazvērestības teoriju, ka pučs ticis sarīkots ne bez prezidenta ziņas, deputāts sacīja, ka viņš šobrīd par tādām neinteresējas, taču seko līdzi faktiem ar kuriem arī cenšas darboties. Šādas lietas, ja tādas notikušas, nekad līdz galam neesot iespējams zināt, jo arī ASV prezidenta Kenedija slepkavības detaļas arvien ir neskaidras.
"Mums svarīgākais saprast kā NATO otrā lielākā armija un flanga turētāja izturēs šo situāciju. Tuvie Austrumi ir ļoti nestabils reģions un jebkas, kas šeit norisinās, tieši ietekmē bēgļu straumes. Latviju interesē tas, lai valstī būtu stabilitāte un Turcija spētu turpināt cīņu ar terorismu," klāstīja politiķis.
Pilsoņu kara iespējamību pastiprina arī fakts, ka Turcijai šobrīd ir aptuveni 20 procentu liels tekošā konta deficīts, kas līdz ar militārajiem notikumiem atbaidot investorus. Tas var radīt naudas aizplūšanu no valsts, kas, savukārt, radītu vēl lielāku nestabilitāti sabiedrībā. Arī prezidents rīkojoties neatbildīgi, aicinot cilvēkus doties ielās.
Spolītis arī sacīja, ka Latvijai jāsaglabā aicinājums tās valstspiederīgajiem nedoties uz Turciju. Lai arī viņš pats jūtoties droši un pats savus ceļojuma plānus nemainīs, cilvēkiem, kuri ir mazāk informēti par situāciju, viņš neieteiktu riskēt, dodoties uz Turciju, īpaši caur Stambulu vai Ankaru.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Turcijā piektdien notikušā militārā apvērsuma mēģinājuma laikā ir nogalināti vairāk nekā 290 cilvēku.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans neveiksmīgā militārā apvērsuma organizēšanā ir apsūdzējis ASV dzīvojošo islāma sludinātāju Gilenu, prasot Vašingtonai viņu izdot. Gilens intervijā ASV Pensilvānijas štatā stingri nosodījis šo apvērsuma mēģinājumu, noraidīja apsūdzības tā organizēšanā un pieļāva iespēju, ka šo puča mēģinājumu inscenējis pats Erdoans.
Apspiežot militāro apvērsumu, sestdien Turcijā aizturēts liels skaits militārpersonu un Erdogans paziņojis, ka Turcija apsvērs nāvessoda atjaunošanu.