EK trešdien ierosinājusi ES līmenī izstrādāt kopīgu Eiropas politiku pārmitināšanas jomā, kas, cita starpā, nodrošinātu Eiropas Savienībai lielāku ietekmi bēgļu pārmetināšanā.
Šis priekšlikums ir daļa no Komisijas centieniem reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu un ar to EK vēlas nodrošināt sakārtotas un drošas iespējas nokļūt Eiropā personām, kurām ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība, norāda Preses dienestā.
Iesniegtajā priekšlikumā būs paredzēts pastāvīgs regulējums ar vienotu procedūru pārmitināšanai ES iekšienē. Kaut arī dalībvalstis arī turpmāk pašas lems par to, cik cilvēku katru gadu tiks pārmitināti, tomēr Eiropas Savienība, koordinējot atsevišķu valstu centienus un rīkojoties kopā, panāks lielāku ietekmi.
"Mums jāpieliek solis mūsu kopīgajos centienos nodrošināt starptautisko aizsardzību, un cita starpā tas nozīmē drošā un organizētā veidā pārmitināt bēgļus uz Eiropu. Līdzšinējās shēmas ir devušas zināmus rezultātus, taču jaunās, šodien ierosinātās procedūras nozīmē, ka mēs jau agrīnā posmā sadarbosimies ar valstu valdībām, lai padarītu šo darbu efektīvāku. Dalībvalstis pašas lems par to, cik cilvēku jāpārmitina katru gadu, un tās saņems finansiālu atbalstu no ES budžeta. Tas ir efektīvs veids, kādā ES var īstenot savu kopējo atbildību, lai apliecinātu solidaritāti ar valstīm ārpus ES un palīdzēt tām tikt galā ar daudzajiem cilvēkiem, kuri bēg no kara un vajāšanas," pauda Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss.
Savukārt Migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls norādīja, ka priekšlikums ir nozīmīgs posms mūsu centienos piedāvāt likumīgas iespējas, lai ļautu grūtībās nonākušajiem cilvēkiem droši nokļūt Eiropas Savienībā un saņemt aizsardzību.
"Šis priekšlikums ir daļa no lielāka mērķa, proti, nodrošināt to, ka aizsardzība tiek piedāvāta tiem, kam tā ir vajadzīga, samazināt neatbilstīgas migrācijas stimulus, kā arī aizsargāt migrantus pret ekspluatāciju no kontrabandas tīklu organizatoru puses un aizsargāt viņus no bīstamiem ceļojumiem uz Eiropu," sacīja Avramopuls.
Ikgadējos ES pārmitināšanas plānos tiks noteiktas vispārējās ģeogrāfiskās prioritātes, uz kuru pamata tiks veikta pārmitināšana, kā arī maksimālais to personu kopskaits, kuras jāpārmitina nākamajā gadā, balstoties uz dalībvalstu un asociēto Šengenas valstu līdzdalību un ieguldījumu, ko tās sniegušas konkrētajā ikgadējā pārmitināšanas plānā.
ES pārmitināšanas regulējumā ir izklāstīti kritēriji, kas būtu jāņem vērā, nosakot reģionus vai trešās valstis, no kurām tiek veikta pārmitināšana, piemēram – to personu skaits trešās valstīs, kurām ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība, vispārējās attiecības starp ES un trešām valstīm, kā arī efektīva šo valstu sadarbība patvēruma un migrācijas jomā, tostarp šo valstu patvēruma sistēmu pilnveidošana un sadarbība neatbilstīgās migrācijas, atpakaļuzņemšanas un atgriešanas jomā.
Ar jauno ES pārmitināšanas regulējumu tiks izveidots vienots standarta procedūru kopums pārmitināšanas kandidātu atlasei un attieksmei pret tiem. Tajā arī konkretizēti kopējie atbilstības kritēriji mērķtiecīgo ES pārmitināšanas programmu ietvaros veicamajai pārmitināšanai uz Eiropas Savienību un izklāstīti kopīgie kandidātu izslēgšanas iemesli un pārmitināšanas procedūras veids (parastā vai paātrinātā procedūra), ko varētu izmantot. Lai atbalstītu dalībvalstu centienus veikt pārmitināšanu saskaņā ar mērķtiecīgajām ES programmām, Komisija no ES budžeta piešķirs 10 000 eiro par katru pārmitināto personu.
Līdzekļi tiks piešķirti no ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda. Pārmitināšana, ko veic ārpus Savienības pārmitināšanas regulējuma, nesaņems finansiālu atbalstu no Savienības budžeta. Saskaņā ar Līgumiem pievienotajiem attiecīgajiem protokoliem Apvienotā Karaliste un Īrija var piedalīties ierosinātās regulas īstenošanā, ja vien tās to vēlas. Savukārt Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.