Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Sociālajā tīklā "Facebook" viņa raksta, ka Varšavā notiekošais NATO samits ieies vēsturē ar Latvijas drošībai īpaši iepriecinošām ziņām: ir saņemts oficiāls apstiprinājums tam, ka Kanāda ir pieņēmusi lēmumu uzņemties vadošo lomu NATO bataljona kaujas grupas vadīšanā Latvijā. Paredzēts, ka šai starptautiskajā, Latvijā dislocētajā bataljonā būs arī karavīri no Polijas, Dānijas, Francijas un Slovākijas.

Eksprezidente norāda, ka līdzīgu lomu Polijā, Lietuvā un Igaunijā uzņemsies ASV, Lielbritānija un Vācija. Līdz ar to tiek sperti nopietni soļi, lai nodrošinātu kopējo drošību gar visu Baltijas jūras austrumu krasta NATO telpu un atgādinātu, ka jebkuras NATO valsts drošība ir visas Alianses solidāra kopējā atbildība."Šie pēdējie lēmumi attiecībā uz NATO kolektīvās drošības nostiprināšanu nekādā ziņā nav uztverami kā agresīva "zobenu žvadzināšana" no NATO puses. Tieši otrādi – tā ir ieturēta, taču stingra atbilde uz visdažādākā veida provokācijām un deklarācijām no Krievijas Federācijas puses. Gatavība un demonstrēta spēja sevi aizstāvēt ir tikpat svarīgs instruments kā diplomātija, lai pēc iespējas mazinātu jebkāda veida starptautisko spriedzi," pauž Vīķe-Freiberga.

Eksprezidente ir pārliecināta, ka ar šiem lēmumiem tiek sniegts brīdinājums jebkuram potenciālam agresoram, ka uzbrukums jebkurai no mūsu reģiona valstīm nepārprotami tiks uzskatīts kā uzbrukums visai Aliansei. "Tiek pielikts pēdējais punkts arī jebkādai tukšai prātuļošanai par to, vai – uzbrukuma gadījumā - Ziemeļatlantijas Līguma 5. pants tik tiešām tiktu aktivēts attiecībā uz visām Alianses dalībvalstīm vienādi, bez jebkādiem izņēmumiem. Latvijai šī ziņa ir arī signāls neatslābt savos pūliņos nopietni gādāt pašiem par savas valsts drošību, tai skaitā nopietni uzlabot mūsu palīdzības uzņemšanas spējas vajadzības gadījumā," norāda kādreizējā Latvijas prezidente.